Zinātnieki parādījuši, ka smadzeņu aktivitāte cilvēkiem, kuri klausās viņiem saprotamu runu, sinhronizējas ar runātāja smadzeņu aktivitāti. Pētnieku darbs publicēts žurnālā «Proceedings of the National Academy of Sciences», bet īss tā izklāsts portālā «ScienceNOW».
Ilgu laiku tika uzskatīts, ka runa un runas uztvere ir divi pilnībā neatkarīgi procesi, par kuriem atbild dažādas smadzeņu zonas. Speciālisti uzskatīja, ka runu pārrauga smadzeņu iecirknis ar nosaukumu Broka zona, bet runas pazīšanā un izpratnē iesaistīts Vernikes apgabals. Taču, vēlākajos pētījumos tika noskaidrots, ka šo divu smadzeņu garozas reģionu darbība lielā mērā šķērsojas.
Jaunā darba autori nolēma pārbaudīt, kā tieši notiek dažādu smadzeņu garozas zonu aktivizācija gan runātājam, gan klausītājam. Zinātnieki ierakstīja 15 minūšu garu brīvprātīgas meitenes stāstu, vienlaicīgi ar magnētrezonanses tomogrāfijas palīdzību fiksējot viņas smadzeņu aktivitātes izmaiņas. Vēlāk pētnieki piedāvāja 15 brīvprātīgajiem, kuru smadzenes arī tika skenētas, noklausīties meitenes stāstu.
Izrādījās, ka klausītājiem visai bieži aktivizējās tie paši smadzeņu apgabali, kā arī stāstītājai, taču viņu smadzeņu «ieslēgšanās» notika par dažām sekundēm vēlāk, nekā meitenei. Bez tam, dažās stāsta vietās klausītāju smadzeņu aktivitāte sākās nedaudz agrāk, nekā pašai stāstītājai. Zinātnieki to izskaidro ar to, ka klausītāji ir mēģinājuši uzminēt, tieši kas pašlaik tiks pateikts.
Lai izslēgtu iespējamību, ka smadzenes aktivizējas atbildot, piemēram, uz skaņas kairinājumu, zinātnieki deva angliski runājošiem brīvprātīgajiem noklausīties 15 minūšu garu stāstu krievu valodā. Šajā gadījumā smadzeņu garozas dažādu zonu aktivizācija klausītājiem notika asinhroni.
Zinātnieku kolēģi visai dažādi novērtēja viņu veikumu. Daļa speciālistu pozitīvi novērtēja pētījumu metodiku un rezultātus, bet daļa uzskatīja, ka lai galīgi apstiprinātu izdarītos secinājumus, ir nepieciešams veikt smadzeņu aktivizācijas ierakstu runātājam un klausītājam reālā laika režīmā.