Eiropas Komisijai (EK) sagatavotais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) nozīmes īpaši aizsargājamo vērtību stāvokli Latvijā atklāj, ka 86% aizsargājamās dzīvotnes un 60% aizsargājamo sugu ir nelabvēlīgā stāvoklī.
Ziņojums par ES nozīmes īpaši aizsargājamo vērtību stāvokli Latvijā atklāj nelabvēlīgu situāciju (59)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šajā ziņojumā pirmo reizi parādās informācija, ka Latvijā ir izmirušas lidvāveres, bet nākamā visapdraudētākā, ja nekas netiks darīts lietas labā, ir zālāju dzīvotne, šodien žurnālistiem stāstīja viens no pētniekiem Viesturs Lārmanis.
Ziņojums sagatavots pēc visām ES valstīm kopējām vadlīnijām. Šādus ziņojumus ES valstis sagatavo ik sešus gadus. Šāds pētījums kalpo gan starptautiski, gan nacionāli atzītu dabas vērtību stāvokļa apzināšanai un parāda, cik sekmīgi valsts īsteno apņemšanos nosargāt bioloģisko daudzveidību kopumā.
Ziņojumā pētītas 57 dabiskas vai daļēji dabiskas ES īpaši aizsargājamas dzīvotnes un 114 sugas, izņemot putnus, kam ir pašiem savs ziņojums. Latvijas pētījumā konstatēts, ka no kopumā 57 īpaši aizsargājamām dzīvotnēm 49 jeb 86% atrodas nelabvēlīgā stāvoklī un 47% stāvoklis turpina pasliktināties. Sliktākais stāvoklis ir meža dzīvotnēm, bet labākais - iežu atsegumiem.
Lārmanis akcentēja, ka tuvākajā laikā visapdraudētākās ir no tradicionālās lauksaimniecības atkarīgās zālāju dzīvotnes, proti, pļavas un ganības - tām pilnīgi visām ir sliktākais iespējamais stāvokļa vērtējums un arī negatīva attīstības tendence. 60% līdz 80% no to kopējās platības patlaban ir izzušanas stadijā. «Ja mūsu paaudze nesarosīsies un nesāks kaut ko darīt, tad zālāji pazudīs no Latvijas ar visu to dzīvību, kas mitinās šajos zālājos,» sacīja Lārmanis. No viņa teiktā izriet, ka zālāju dzīvotņu liktenis galvenokārt atkarīgs no tā, cik mērķtiecīgi tiks izmantots ES atbalsts Lauku attīstības programmā.
Savukārt no kopumā 114 īpaši aizsargājamām sugām 68 jeb 60% atrodas nelabvēlīgā stāvoklī. Tomēr jāņem vērā, ka sugu saraksts mazāk liecina par daudzveidības kopainu, jo Direktīvas politiskās attīstības vēstures dēļ sarakstā iekļautas arī vairākas sugas, kas Latvijas ģeogrāfiskā novietojuma nevis dabas pirmatnīguma dēļ ir bieži sastopamas.
Neskatoties uz to, ka 19.gadismtā visos Latvijas novados vēl bija sastopas lidvāveres, kopš 2005.gada tās Latvijā vairs nav sastopas. Lidvāveres ir meža masīvu iemītnieces. Zīmīgi, ka tās nedaudz vairāk kā pirms gadsimta, kad Latvijā bija divreiz mazāks mežainums nekā pašlaik, ir bijušas sastopamas visos novados. Mūsdienās mežu kļuvis divkārt vairāk, bet mežu iemītniekam kļuvis sliktāk. Acīmredzot svarīgāka par formālu meža platību pieaugumu ir meža iekšējā kvalitāte - lidvāveres gadījumā svarīgi ir veci apšu meži ar dobumainiem kokiem, piebilda Lārmanis.
Viņš skaidroja, ka pētījuma rezultātā tapušais ziņojums parāda, ka nepamatoti ir uzskatīt Latviju par vienu no zaļākajām valstīm. Pētījuma rezultāti ir pesimistiskāki nekā pētnieki sagaidīja, jo tie parāda, ka Latvija strauji zaudē atlikušās izcilākās dabas vērtības. «Faktiskais apdraudētās dabas stāvoklis ir pretrunā ar populāro mītu par Latviju kā valsti, kas zaļāka par citām valstīm. Pārmērīgā zaļuma ilūzija bieži vien novērš uzmanību no steidzami risināmām problēmām,» pauda pētījuma dalībnieks.
Patlaban valsts pārvaldes sistēmā attiecībā uz dabas aizsardzību visvairāk pietrūkst reālistiska skatījuma uz dabas vērtību faktisko stāvokli, zināšanu par to, kur tās atrodas un plānotas mērķtiecīgas rīcības to aizsardzībā.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektore Sandra Bērziņa aicina visas lietas vērtēt kopsakarībās. «Ziņojuma dati jāskata un jāanalizē nepazaudējot kopējo kontekstu, jo ikvienas sugas un biotopa stāvokļa rādītājus ietekmē virkne dažādu faktoru, piemēram, izmaiņas lauksaimniecības politikā, dažādas ar ekonomisko attīstību saistītas aktivitātes, sabiedrības vides apziņas līmenis, klimata izmaiņas,» sacīja Bērziņa.
Viņa informēja, ka ziņojumu par sugu un biotopu stāvokli Latvijā, kas parāda virkni problēmu, pēc DAP pasūtījuma veica Latvijas dabas fonds. Ziņojuma sagatavošanā tika pieaicināti 28 vadošie dzīvotņu un sugu eksperti. Latvijas oficiālajā dzīvotņu sarakstā, kas pakļauts vērtējumam, ir astoņas jūras, deviņas piejūras un iekšzemes kāpas, septiņi iekšzemes ūdeņu, divi virsāji, 11 zālāji, astoņi purvu, trīs iežu atsegumi, deviņi mežu dzīvotņu veidi - tie pārstāv Latvijas ainavas relatīvi dabiskāko/pirmatnīgāko daļu.
DAP vadītāja uzsvēra, ka šis ziņojums ir sagatavots daudz kvalitatīvāk par iepriekšējo, līdz ar to ir iegūti daudz precīzāki dati, kas savukārt ļaus veidot sugu un biotopu aizsardzības politiku.
Kā galvenie iemesli sugu un biotopu stāvokļa nelabvēlīgām izmaiņām dabā tiek uzskatītas izmaiņas lauksaimniecības politikā un metodēs. Lauksaimniecības politikas izmaiņu rezultātā ir krasi samazinājušās dabiskās pļavas un ganības. Tāpat dabā nemitīgi notiek konkrētu sugu izplatības areāla izmaiņas, kas visos laikos ir bijis dabisks process, kas norisinās klimata pārmaiņu rezultātā. Piemēram, šis ir minams kā viens no faktoriem, kā dēļ lidvāveru populācijai ir tendence lēnām atkāpties no dienvidiem uz ziemeļiem.
Iemesls pie konkrētu sugu un biotopu stāvokļa pasliktināšanās ir arī finansējuma trūkums sugu un biotopu apsaimniekošanas metodēm un aizsardzībai, tāpēc DAP jau nākamajā gadā budžetā pieprasījusi aptuveni 3 miljonus latu dažādu pasākumu veikšanai sugu un biotopu stāvokļa labvēlīga statusa nodrošināšanai. Savukārt, lai uzlabotu esošo situāciju attiecībā uz Latvijas sugu un biotopu statusu, DAP strādā arī pie biotopu apsaimniekošanas vadlīniju un «Natura 2000» apsaimniekošanas programmas izstrādes, kurā tiks paredzētas mērķtiecīgas darbības sugu un biotopu aizsardzībai, veidi un metodes, kā visefektīvāk saglabāt aizsargājamās sugas, biotopus un nodrošināt to dabisko stāvokli. Šīs vadlīnijas paredzēts izstrādāt līdz 2016.gadam.
Speciālisti ir vienisprātis, ka arī sabiedrības izpratnei ir liela nozīme sugu un biotopu aizsardzībā, jo ikviens ar savu rīcību ietekmē sugu un biotopu stāvokli, neatkarīgi no tā, vai par savas rīcības sekas apzināmies vai nē.