Ja turpināsies šāda rezultātu attīstība, Latvijas rekordam maratona skrējienā vajadzētu krist, uzskata šogad sekmīgi šosejas distancēs debitējušais skrējējs Valērijs Žolnerovičs.
Žolnerovičs: ja turpināsies šāda rezultātu attīstība, Latvijas rekordam jākrīt
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Garo distanču skrējējs šogad piedalījās savos pirmajos divos maratonos un jau sasniedzis visu laiku otro labāko rezultātu Latvijā. No savam trenerim Aleksandram Prokopčukam piederošā Latvijas rekorda Žolnerovičs tagad atpaliek tikai par 33 sekundēm.
Iepriekš Žolnerovičs sacentās 3000 metru šķēršļu skrējienā un 2008.gadā pat startēja Pekinas olimpiskajās spēlēs, ieņemot 31. vietu 39 konkurentu vidū.
«Sapratu, ka maratona skrējienā ir lielākas iespējas progresēt, kā arī kaut ko nopelnīt. Neredzēju perspektīvu līdzšinējā disciplīnā,» sarunā ar aģentūru LETA atzina sportists. «Tas bija loģisks solis, jo arī veicu treneru maiņu.»
«Tāpat kavēkļu skrējienam ir komplicētāks treniņu process, jo tomēr arī nepieciešamas barjeras un ūdens bedre, bet tas ierobežo vietas, kur var trenēties,» stāstīja sportists. «Esmu no Ventspils puses un Latvijas izlases dalībnieks, bet, gatavojoties olimpiskajām spēlēm, ne vienmēr man Rīgā bija iespēja trenēties stadionā.»
Pirmo maratonu Žolnerovičs veica maijā Hannoverē, noskrienot divās stundās, 16 minūtēs un 43 sekundēs. Šis rezultāts atbilstu Londonas olimpisko spēļu normatīvam, tomēr Hannoveres trasē to nevarēja izpildīt. Normatīvu Žolnerovičs oficiāli izpildīja oktobra beigās, kad Frankfurtē noskrēja vēl par 14 sekundēm ātrāk.
Pirms tam martā Žolnerovičs par 14 sekundēm arī pamanījās labot Latvijas rekordu pusmaratonā, kas kopš 1997. gada piederēja Prokopčukam.
«Gada sākumā par olimpisko normatīvu domāju tikai pie sevis, tomēr apetīte rodas ēdot,» teica Latvijas sportists. «Pirms pirmā maratona ir grūti prognozēt, ko sportists patiešām spēj. Tomēr trenera prognoze par pirmo maratonu, ko viņš man pateica tikai pēc noskrietajām sacensībām, atšķīrās vien par apmēram desmit sekundēm.»
Žolnerovičs atzīst, ka Frankfurtē vēlējies noskriet vēl ātrāk, tomēr pirms tam veselības problēmu dēļ nav izdevies aizvadīt pilnvērtīgu treniņprocesu.
«Nu nekas, nākamreiz būs vieglāk labot nākamo personisko rekordu,» optimismu saglabā Žolnerovičs. «Skrienot par Latvijas rekordu pagaidām neesmu iedomājies, jo drīzāk vēlos izskriet, piemēram, no divām stundām un 16 minūtēm. Tomēr ceru, ka tas kritīs. Ja turpināsies šāda rezultātu attīstība, tad tam tā vajadzētu notikt.»
Tā kā iepriekšējā sezona tikai nupat noslēgusies, Žolnerovičs pagaidām nedomā par potenciālo startu olimpiskajās spēlēs.
«Londonā var būt gan 15 grādi, gan arī, piemēram, 35 grādi,» atgādināja skrējējs, kurš šogad uzvarēja arī vasaras karstākajā laikā notiekošajā Kuldīgas pusmaratonā. «Šogad pirmoreiz Kuldīgā nebija karsti. Maratonu karstumā vēl neesmu skrējis, bet 20 grādi vēl būtu pilnīgi normāli.»
Žolnerovičs izsaka prieku par skriešanas sacensību skaita pieaugumu Latvijā. Šogad pirmoreiz risinājās seriāls «Skrien Latvija», kura sešu posmu summā uzvaru izcīnīja Žolnerovičs, iegūstot arī nelielu naudas balvu.
Zīmīgi, ka «Skrien Latvija» pēdējā posmā, Siguldas pusmaratonā, Žolnerovičs startēja tikai divas nedēļas pirms Frankfurtes sacensībām.
«Pagaidām vēl seriālā liela konkurence nebija. Tāpēc arī izlēmu tik neilgu laiku pirms maratona skriet, jo tomēr 500 eiro arī no gaisa nekrīt,» teica uzvarētājs.
«Sacensību pieaugums Latvijā ir liels. Visi «Skrien Latvija» posmi bija noorganizēti augstā līmenī,» uzsvēra Žolnerovičs. «Latvijas vidējais skrējējs ir prasīgs, jo viņam vajag arī ēdināšanu, dzeršanu un medaļu. Daudz laika pavadu Portugālē, šajā valstī cilvēki, iespējams, skrien vēl vairāk, bet tur tik augstas prasības nav. Tomēr mums skrējējiem ir ļoti labi, ka latiņa uzstādīta tik augstu.»
Vēl šajā un nākamajā nedēļā Žolnerovičs trenējas ar stipri samazinātu intensitāti, bet pēc tam jau viņš pilnvērtīgi sāks gatavoties nākamajai sezonai. Tāpat sportists, visticamāk, piedalīsies arī 19. novembrī Ventspilī paredzētajā Rudens skrējienā.
«Cerams, ka nebūs nekādu problēmu ar finansēm, lai ziemas sezonu aizvadītu Portugālē, kur nav sniegs un ledus. Tur arī tiks savākta kilometru bāze nākamajai sezonai,» par plāniem izteicās Žolnerovičs.