Zviedrijas valsts līgums ar nacionālo aviokompāniju «SAS» (49% īpašnieks Latvijas aviosabiedrībā «airBaltic») izmaksā pārāk dārgi, — vakar «Svenska Dagbladet» diskusiju lapā uzsver zviedru vadošie politiķi. Šis līgums, kas garantē tautas kalpu komandējumu nodrošinājumu ar lidmašīnām, paredz ļoti dārgas lidmašīnu biļetes.

Tagad, kad Zviedrijā palielina apjomus lēto cenu aviokompānijas, dienesta komandējumiem paredzēto lidmašīnu biļešu cenu līmenis «izveidojies nesamērīgi augsts». Avīze publicējusi biļešu cenas lidojumiem no Stokholmas uz citām Eiropas valstīm, norādot, ka lidot ar «Rayanair», «Nordic Airlink», «Brussels Airlines», «FlyMe» vai «Malmo Aviation» iznāk piecas sešas reizes lētāk nekā izmantojot «obligātos nacionālās aviokompānijas» pakalpojumus.

Visbiežāk izmantotais maršruts zviedru politiķiem līdz šim bijis Stokholma–Brisele–Stokholma, kas, lidojot ar zemo cenu aviokompāniju lidmašīnām, izmaksā vismaz piecas reizes lētāk nekā ar valsts līguma noteikto.

Nodokļu maksātāju naudas šķērdēšana

Zviedrijas parlamenta deputāti un ierēdņi ir saistīti ar esošo līgumu, un tāpēc nedrīkst iegādāties komandējumiem daudz lētākās zemo cenu lidojumu biļetes. Taču nauda, kas tiek tērēta lidmašīnu biļetēm, ir nodokļu maksātāju ieguldītie līdzekļi valsts kasē, un «šī nauda ir maksimāli jātaupa», — uzsvēra medijiem vicespīkers Pērs Vesterbergs, atzīstot, ka līgums esot spēkā līdz gada beigām, taču nākamgad zviedru valsts institūciju darbinieki un deputāti vairs neatjaunošot neizdevīgos lidmašīnu biļešu līgumus komandējumiem. Tādējādi izdosies samazināt izdevumus valsts institūciju komandējumiem par 30%.

«Ārzemju komandējumiem nauda ir jātaupa, un nākamgad mēs slēgsim līgumus ar zemo cenu kompānijām,» uzsvēra Nils Oke Laršons, aizsardzības departamenta komandējumu līdzekļu vienības atbildīgais speciālists.

Līdzīgu «neizdevīgu līgumu gūstā» šogad Zviedrijā ir vēl 220 valsts institūcijas, taču kopīgā nostādne ir vienota, un tas nozīmē, ka ar nākamo gadu līgumi tiks pārskatīti, neraugoties uz to, ka servisa līmenis zemo cenu lidojumos ir nesalīdzināmi zemāks nekā, piemēram, lidojot «SAS» biznesa klasē.

Zviedrijas institūcijās jau samērā sen tiek noteikts, ka ierēdņu un politiķu komandējumiem iegādājamas ekonomiskās, nevis biznesa klases biļetes. Tāpēc, piemēram, lidojot uz Rīgu — lidmašīnas biznesa klasē parasti izvietojas Latvijas reprezentanti, bet vairākums zviedru rātni novietojas ekonomiskās klases sēdvietās kopā ar tūristiem un studentiem.

«SAS» grūti šķirties no monopola

Minētais process pamatīgi iedragājis nacionālās aviokompānijas «SAS» ieņēmumus no «darījuma komandējumu grupas», kas pagaidām bija nozīmīgākais «SAS» ikdienas reisu finansējuma avots. Skandināvijas aviokompānijas «SAS» neseno sadalīšanos četrās struktūrvienībās veicinājuši arī citi procesi (nespēja vienoties ar 39 arodbiedrībām par kolektīvajiem darba līgumiem, pārāk dārgās līgumu izmaksas u. c.). Tagad ir skaidrs, ka jau aprīlī kā atsevišķa vienība darbu uzsāks norvēģu «SAS BRAATHENS» un vasarā «SAS SVERIGE AB» un «SAS DANMARK AB». Kopīgs skandināviem saglabāsies starpkontinentālo lidojumu uzņēmums «SAS», kas nodrošinās lidojumus no Kopenhāgenas.

«Ar šādu struktūru mēs tuvosimies tirgus prasībām un klientiem, vienkāršāka struktūra atvieglo izlemšanas procesus,» uzsver koncerna šefs Jorgens Lindegords. Pats svarīgākais esot nevis savstarpējā konkurence, bet cīņa par klientiem ar zemo cenu aviokompānijām.

Latvijā situācija veidojusies līdzīgi

Pagājušā gada 1. septembrī Latvijas aviosabiedrība «airBaltic» uzsāka tiešos lidojumus uz Briseli. Pēc «airBaltic» sabiedrisko attiecību vadītājas Vijas Dzērves sniegtās informācijas, biļetes cena turp un atpakaļ bija 361 lats ekonomiskajā klasē, 691 — biznesa klasē. Taču cena būtiski svārstījās atkarībā no tā, kad tika pasūtīta biļete, vai bija jāatgriežas Latvijā tās pašas dienas vakarā, vai ceļojuma laikā Briselē tika pavadīta arī nedēļas nogale. Rezervējot biļeti ekonomiskajā klasē nedēļu vai divas pirms paredzēta lidojuma, lai darbdienas rītā izbrauktu no Rīgas un tās pašas dienas vakarā vai nākamās rītā atgrieztos, tās cena varēja pat krietni pārsniegt sešsimt latus. Šāda summa bija vairākas reizes augstāka nekā citu aviokompāniju piedāvājums līdzīgās distancēs no lidostas Rīga. Ārlietu ministriju (ĀM) apkalpo ceļojumu birojs «Via Rīga». Firmai ar «airBaltic» ir noslēgts speciāls līgums par ĀM darbinieku pārvadāšanu. Kādu summu un vai šis līgums ļauj ietaupīt nodokļu maksātāju naudu, firma neatklāj, sakot, ka līgumā minētā informācija esot konfidenciāla. Pēc neoficiālām aplēsēm, vidēji viena Ārlietu ministrijas ierēdņa brauciena izmaksas uz Briseli un atpakaļ ir ap 450 lati. Ierēdņiem — lielākajai daļai Briseles reisu klientu — bieži nepieciešamas biļetes, kurām var mainīt ielidošanas un izlidošanas laiku. Tās ir vēl dārgākas nekā biļetes ar fiksētiem datumiem.

Kā Neatkarīgajai sacīja V. Dzērve, pašlaik «airBaltic» uz mēnesi ir pārtraucis tiešos lidojumus uz Briseli, bet 1. aprīlī tie atkal atsāksies — ar jaunu, vienvirziena cenu struktūru. Biļetes cena ekonomiskajā klasē vienā virzienā būs 49 lati. No aprīļa tiešie reisi būs pirmdienās, trešdienās, piektdienās. No maija tie, iespējams, būs arī svētdienās.