Kādu kaitējumu planētai nodara «pēdējās iespējas» tūrisms?

FOTO: pexels.com

Mūsu mīlestība pret ceļošanu kaitē planētai līdz gandrīz nesamierināmām stāvoklim. Tā vietā, lai steigtos apskatīt to, kas drīz būs zudis, izdevums «The Independent» meklē citas iespējas, ko darīt, lai nekaitētu planētai.


Viena no mūslaiku lielākajām ironijām ir tā, ka cilvēku vēlme nemitīgi ceļot ir viens no galvenajiem neatgriezeniska kaitējuma cēloņiem mūsu planētai.

Jūras līmeņa celšanās, erozija, atmežošana un pilsētu attīstība

ir tikai daži no iemesliem, kāpēc visdārgākie mūsu zemes nostūri mainās līdz nepazīšanai.

Tas ir ironiski, ka par biznesu kļuvusi tieši to pasaules vietu apmeklēšana, kurām draud izzušana.

«Pēdējās iespējas tūrisms», ko žurnāls Forbes nosaucis par šā gada ceļojumu tendenci, vilina apmeklētājus uz Amazones mūžamežiem, Austrālijas Lielo Barjerrifu, grimstošo Venēciju un citām skaistām vietām.

Kopš 2003. gada tūrisms uz Maldīvu salām pieaudzis par 68%, savukārt uz Galapagu salām - par 38%, saskaņā ar ceļojumu apdrošināšanas vietnes Squaremouth datiem.

Kaitējums, ko šāda veida tūrisms nodara planētai, ir skatāms daudz plašākā mērogā.

Vienīgais ieguvums, ka tas palīdz vairot izpratni par klimata pārmaiņām, kas kompensē nodarītos zaudējumus.

Pēdējā iespēja apskatīt kādu dabas vai tūrisma objektu piesaista ceļotājus. Tā, piemēram, arvien populārāka kļūst došanās uz Antarktiku, taču tas nebūt nenāk par labu videi, un tā vietā, lai to veicinātu, vēlams tūristus atturēt no šāda soļa.

Taču daudzos gadījumos tūrisma plūsma tiek kontrolēta ar dažādu noteikumu un ierobežojumu palīdzību. Piemēram, Galapagu salās ir strikti noteikumi, kas nosaka, kur un cik daudz tūristu dienas laikā var apmeklēt salas.

Pareizākais veids būtu atrast līdzsvaru starp videi draudzīgu rīcību un tūrismu.

Uz augšu