Dienvidāfrikā dzīvā daba aug un kuplo. Tūristi gatavi maksāt labu naudu par ekotūrismu un eksotisku dzīvnieku medībām. Tāpēc dzīvnieku audzētāju vidū arvien biežāk tiek kultivētas neparastas iezīmes, piemēram, netipiska kažoka krāsa, vēsta CNN. Medniekiem šāda dzīvnieka nomedīšana sniedz lielāku gandarījumu, un tamdēļ viņi gatavi šķirties no lielākām naudas summām.
Dienvidāfrikā tūkstošiem rančo, kuros kādreiz tika audzēti lopi pārtikai, pārtapuši par medību dzīvnieku audzētavām, medību rezervātiem un ekotūrisma teritorijām. Taču atrast līdzsvaru starp peļņu un dabas aizsardzību nav viegli. Medību rezervāti jāapgādā ar tādām sugām, kas ir pievilcīgas tūristiem.
Dabas aizsardzībai vajadzīga izsvērta ilgtermiņa pieeja, taču vajadzība nopelnīt bieži izrādās steidzamāka un spiedīgāka.
Šajā tirgū ļoti populāras ir dažādas neierastas krāsu variācijas, ko parasti izraisa retas gēnu mutācijas. Āfrikā izsenis sastopami dzīvnieki ar neparastas krāsas kažoku, piemēram, baltas un melnas impalas, zeltaini gnu un tīri baltas Dienvidāfrikas gazeles. Mednieki par iespēju nomedīt šādus īpatņus gatavi maksāt vairāk.
2012.gadā īpatņi ar īpašām iezīmēm veidoja tikai 1% no visiem Dienvidāfrikā nomedītajiem dzīvniekiem. Retā sastopamība noveda pie ievērojamas cenu celšanās. Parastu impalu ar brūnu kažoku varēja nopirkt par apmēram 90 eiro, bet melnās impalas cena sasniedza 38 500 eiro. Tolaik retie dzīvnieki vēl netika piedāvāti medībām, jo audzētāji koncentrējās uz to skaita palielināšanu.
Taču nākamajos divos gados viss mainījās. 2014.gadā retie dzīvnieki veidoja jau 16% no medību izsoļu piedāvājumiem. Baltās impalas bukus tirgoja par vairāk nekā pusmiljonu eiro.
Kamēr cenas turpināja celties, industrijas kritiķi norādīja, ka šādu dzīvnieku audzēšanai var būt nelabvēlīga ietekme uz dabu.
Neparastu īpatņu audzēšana mednieku vajadzībām ir ne tikai «negodīga spēle» un atņem resursus parasto dzīvnieku sugu aizsardzībai, bet arī veicina radniecīgu dzīvnieku pārošanu, lai saglabātu unikālo iezīmi.
Tas savukārt noved pie lielākas mirstības un zemākas auglības.
2015.gadā cenu burbulis pārsprāga. Neparastie īpatņi vairs nebija tik reti sastopami, lai mednieki par tiem maksātu uzpūstās cenas. Cenu krišana turpinājās visu 2016.gadu. Balto impalu cena nokritusies līdz 3080 eiro, kas ir nieka pusprocents no to cenas 2014.gadā. Melnās impalas tiek tirgotas par 640 eiro - cenu, kas ir 50 reizes zemāka nekā 2014.gadā.
Galvenā problēma - pieprasījums pēc neparastās krāsas dzīvniekiem nav tik liels, kā audzētāji bija gaidījuši. Mednieku interese tā arī nesasniedza prognozētos augstumus, tāpēc audzētāji retos dzīvniekus tirgoja viens otram.
Taču tagad sākusies jauna mode - bifeļi ar neparasti lieliem ragiem. Arī tas ir audzēšanas rezultāts. Tā tagad ir «modīgākā» medībām audzēto dzīvnieku tendence. 2016.gadā šāda veida bifelis tika izsolīts par vairāk nekā desmit miljoniem eiro.
Lai arī ne visi atbalsta Dienvidāfrikas ekotūrismu un jo īpaši medības un selektīvo dzīvnieku audzēšanu, pašreizējā sistēma - ļaut cilvēkiem pelnīt ar dabas resursiem - vismaz līdz šim lielā strādājusi dabas aizsardzības labā. Taču neparasto krāsu burbuļa plīšana ir atgādinājums, ka, veidojot dabas aizsardzības modeļus, nedrīkst nerēķināties ar cilvēku alkatību.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)