Agnese noslēgusi savu pārgājienu cauri Izraēlai. Lūk, viņas pārgājiena piedzīvojumu pēdējais stāsts. Viss Izraēlas pārgājiens (INT – Israel national trail) sadalās trīs atšķirīgos posmos, sākot ar priežu mežiem un brīnišķīgām ainavām, kas paveras, sasniedzot kādu no kalnu virsotnēm ziemeļos, līdzenāku, Vidusjūras apskalotu un labības lauku klātu valsts vidusdaļu un beidzot ar sausu, kanjoniem, krāteriem un citas realitātes sajūtām apvīto Negevas tuksnesi.
Pārgājiens cauri Izraēlai noslēdzies. Lasi, vai Agnese sasniedza mērķi!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirmos divus posmus es nogāju trīs nedēļās, pieveicot 640 kilometrus un atstājot tuksnesi «saldajam ēdienam». Negevas tuksneša platība ir aptuveni 13 tūkstoši km2, kas ir vairāk ndekā puse Izraēlas teritorijas. Liela daļa no Negevas ir 600-800 metrus virs jūras līmeņa, un tuksneša nosaukums radies no ivrita un nozīmē «sauss», «sausums». Runājot par pārgājiena maršrutu, varu tikai izteikt sajūsmu un apbrīnu tā veidotājiem. Cauri tuksnesim senās upju ielejās, starp klintsbluķiem, pa kalnu korēm, pa un ap krāteriem, kanjonos un putekļainos ceļos - visur ir trases marķējums.
Vietas, kur vijas ceļš, brīžam ir pat neticamas. Jāsaka gan, ka trase nav viegla, jāpievar daudz augstuma metru un dažbrīd jācīnās ar bailēm – ir gan klintīs iedzīti kāpšļi, gan vietām jāiztiek bez tiem, paļaujoties vien uz savu spēku, veiklību un vingrumu. Plecos ir smaga soma, saule, sevišķi dienas vidū, nežēlo, tāpēc viss ir daudz grūtāk, nekā es jebkad būtu varējusi iedomāties. Šī nedēļa bijusi fiziski smaga, bet tai pašā laikā neizsakāmi skaista, ar saullēktu pār Small Makhtesh (mazais krāteris), brīnumainu ēdiena atrašanu dienā, kad visi pārtikas krājumi beigušies, un laipniem, izpalīdzīgiem un devīgiem cilvēkiem, kuri īstajā brīdī pacienā ar sālītiem gurķīšiem. Ceļā sastopu pārsvarā gados jaunus cilvēkus – pa vienam, divatā, arī lielākās kompānijās. Izraēlā visiem jauniešiem – gan puišiem, gan meitenēm - jāiziet obligātais karadienests.
Tas ir 2-3 gadus ilgs, uzreiz pēc vidusskolas beigšanas. Pēc dienesta armijā jauniešu vidū ir ļoti populāri veikt šo maršrutu cauri visai valstij. Sarunājoties ar sastaptajiem cilvēkiem, saprotu, ka tie ļoti mīl savu zemi un priecājas par tādiem kā es, kuri atbraukuši, lai iepazītu un tālāk stāstītu par Izraēlu. Man līdzi ir vienvietīga, tepat Izraēlā ražota telts, taču lielākoties ceļotāji (jaunieši) nakšņo zem klajas debess, izmantojot tikai paklājiņu un guļammaisu. Manā teltī pietiek vietas gan pašai, gan visām mantām, no rītiem, sēžot teltī, vāru kafiju un brokastu putru. Brokastošana un sapakošanās, lai dotos ceļā, aizņem 1,5 h. Neesmu sev noteikusi dienas režīmu, viss notiek pēc sajūtām.
Četrās nedēļās noieti 855 kilometri, daļu no tiem nevar apzīmēt ar vārdu «iet». Ir bijušas asaras un smiekli, bet, ja vēlaties sīkāk uzzināt par katras dienas piedzīvojumiem Izraēlā, meklējiet mani sociālajos tīklos!