Pieci mīti un pieci fakti par HIV ārstēšanu

Ilustratīvs attēls

FOTO: unsplash.com

Šogad aprit 40 gadi, kopš 1978. gadā Ņujorkā pirmo reizi tika fiksētas ziņas par jauno slimību, kas nedaudz vēlāk ieguva nosaukumu HIV – cilvēka imūndeficīta vīruss. Par HIV pandēmijas sākumu pasaulē uzskata laiku no 1980. līdz 1984. gadam, Latvijā pirmais HIV pacients tika reģistrēts 1987. gadā. Šajā laikā HIV no jaunas, nezināmas slimības ir kļuvusi par zināmu, labi vadāmu infekciju, taču šausminošie stāsti par HIV un AIDS turpina biedēt cilvēkus. Lielākā daļa no tiem jau sen neatbilst patiesībai. Līdzīgi, kā pēdējos 40 gadus ir attīstījusies zobārstniecība un sirds slimību ārstēšana, un citas medicīnas nozares, tāpat uz priekšu ir gājusi arī HIV ārstēšana. Tādēļ esam apkopojuši piecus izplatītākos mītus par HIV ārstēšanu.

1. HIV vispār nav ārstējams

Patiesība: HIV ir hroniska slimība, taču tā ir vadāma un apturama. Līdzīgi kā daudzām citām diagnozēm (piemēram, diabētam, astmai u.c.), HIV pacientiem visu mūžu regulāri jālieto zāles. HIV infekciju ārstē ar medikamentiem, kas nomāc vīrusu vairošanos un stiprina imūnsistēmu, aizkavējot HIV infekcijas progresēšanu - to sauc par antiretrovīrusu terapiju. Tā vīruss tiek kontrolēts un HIV pacienti kļūst neinfekciozi.

2. Visas HIV zāles pacientiem rada smagas blaknes

Patiesība: Mūsdienās ārstēšanas iespējas ir ievērojami paplašinājušās, medikamenti ir efektīvāki, labāk panesami, ērtāk lietojami. Protams, blaknes ir iespējamas, taču ne visiem cilvēkiem tās būs vienādas un izpaudīsies vienlīdz spēcīgi. Tāpat kā jebkuru citu medikamentu gadījumā, par blaknēm ir jāziņo savam ārstam infektologam – viņš var terapiju mainīt un izrakstīt pacientam citas zāles.

3. Ārstējies vai ne – mirsi jauns

Patiesība: Gadu desmitu laikā, kopš tika atklāts HIV un pirmie tā ārstēšanai paredzētie medikamenti, zinātne ir strauji gājusi uz priekšu. Jo agrākā slimības stadijā pacients tās sāk lietot un jo precīzāk izpilda visus ārsta norādījumus, jo lielāka ir iespējamība nodzīvot garu mūžu. Pētījumos tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam pasaulē trīs no katriem četriem HIV pacientiem būs sasnieguši 50 vai vairāk gadu vecumu. Pašlaik zināmais ilgākais periods, ko cilvēks nodzīvojis pēc HIV konstatēšanas, jau pārsniedz 40 gadus. Protams, nelietojot zāles un nesekojot savai veselībai, HIV pacients var nonākt AIDS stadijā. Tad vīrusu asinīs ir ļoti daudz un imunitāte organismā praktiski izsīkusi – ja infekciju neārstē, sekas var būt letālas.

4. HIV zāles ir pārāk dārgas

Patiesība: Par HIV zālēm Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, pacientiem nav jāmaksā. Tāpat bez maksas iespējams veikt HIV eksprestestu testpunktos visā Latvijā https://www.spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/hiv-profilakses-punkti. Testus var veikt arī visās laboratorijās par nelielu maksu – aptuveni 5 eiro. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu bez maksas ir arī infektologa apmeklējums Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC). Neliela samaksa pacientam ir par gala analīžu veikšanu LIC, savukārt ārstēšanās, tai skaitā medikamenti, ir bez maksas.

5. Latvijā HIV zāles ir pieejamas vēlā slimības stadijā

Patiesība: Latvijā no šā gada sākuma ir uzlabota HIV ārstēšana un bezmaksas zāles ir pieejamas agrīnākā slimības stadijā – jau no 500 CD4 imunitātes šūnām. Iepriekš pacientiem bija jāgaida uz terapijas piešķiršanu ilgāk, līdz CD4 šūnu skaits nokritās līdz 350. UNAIDS ieteikumi paredz, ka HIV ārstēšanu visefektīvāk ir sākt uzreiz pēc vīrusa atklāšanas, tādējādi Latvijai vēl ir iespējas pilnveidot savu pieeju, jo HIV ārstēšana ir arī labākā profilakse – ārstēts pacients būtiski samazina risku inficēt citus cilvēkus.

Uz augšu