Nākotnes ēdiens jeb ko ēdīsim, kad pasaule būs pārapdzīvota

Ar katru gadu iedzīvotāju skaits strauji palielinās un zinātnieki paredz, ka jau 2050. gadā mūsu skaits sasniegs deviņus miljardus. Līdz ar cilvēku skaita pieaugumu par 70% palielināsies pieprasījums pēc pārtikas, taču dabas resursi šādā tempā nespēs apgādāt katra iedzīvotāja vajadzības. Tā kā pārtikas trūkums ir pavisam reāls drauds, tas nozīmē, ka jau pēc 50 gadiem pusdienu piedāvājums krasi atšķirsies no mūsdienu maltītēm. Lūk, ko, iespējams, ēdīsim.

 

FOTO: Reuters/ScanPix

Circeņu milti enerģijas batoniņos

Lai gan šis produkts patiesi izklausās apšaubāms, tomēr circeņu milti jau tagad ir nopērkami Āzijas pārtikas veikalos, turklāt paši circeņi ir delikatese Indonēzijā, Taivānā un Taizemē. Circeņos ir vairāk olbaltumvielu un citu uzturvielu nekā liellopu gaļā, tādēļ tie varētu būt laba alternatīva ātrajām uzkodām – čipsiem, enerģijas batoniņiem un pat smūtiju pulveriem. No dabas aizsardzības aspekta – circeņus ir vieglāk izaudzēt, jo kukaiņus var uzturēt šaurās un tumšās, vertikāli izvietotās telpās - circeņu audzētavas varēs atrasties daudzstāvu ēkās. Turklāt circeņu audzētavas radīs ievērojami mazāku piesārņojumu nekā mūsdienu lopkopība un rūpnīcas.

 

FOTO: AP/Scanpix

Alus un maize no pavisam jauna paveida graudaugiem

Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar nosaukumu «kernza» drīz vien aizstās kviešus. Graudaugi ir radīti pavisam nesen – 2000. gadu sākumā, un atšķirībā no ierastajiem graudaugiem kernza labāk spēj pretoties dažādām slimībām, ražo vairāk graudu, turklāt tie ir lielāki nekā kviešu graudi. Viena no ievērojamākajām šo graudaugu īpašībām ir saknes, kas garumā spēj sasniegt trīs metrus un bagātināt augsni ar oglekli, kā arī spēja ražot graudus piecu gadu garumā. Jau šobrīd dažas amerikāņu alus darītavas un konditorejas izmanto kernzas graudus produkcijas ražošanā.

 

FOTO: AP/Scanpix

Gaļa no augu izcelsmes produktiem

Jau šobrīd sojas «gaļa» ir diezgan populāra veģetāriešu un vegānu vidū, taču, pieaugot pasaules iedzīvotāju skaitam, augu izcelsmes produkti kļūs par ikdienu arī gaļas cienītājiem. Industriālā lopkopība ir viens no lielākajiem siltumnīcas efekta gāzu ražotājiem – katru gadu lopkopības fermas saražo piekto daļu no visām atmosfērā izplūdušajām gāzēm. Tāpat gaļas ražošanai ūdens ir nepieciešams astoņas reizes vairāk nekā tāda paša daudzuma augu izcelsmes produktu ražošanai, bet lopu audzēšanai vajadzīgā zemes platība ir 160 reižu lielāka nekā augiem.

 

FOTO: Pixabay

Sviesta un eļļas vietā aļģes

Aļģu sviests nākotnē aizstās palmu eļļas produktus, un to varēs izmantot margarīna, cepamās eļļas un kosmētikas ražošanā. No aļģēm ražotais sviests gan garšas ziņā, gan vizuāli ir ļoti līdzīgs margarīnam – tam piemīt viegla cepamās eļļas piegarša, tas sacietē istabas temperatūrā un ir piemērots cepšanai. Tomēr atšķirībā no palmu eļļas aļģu eļļa un sviests ir veselīgāki un vieglāk ražojami, turklāt neapdraud retas augu sugas un mežus. No viena hektāra aļģu ir iespējams izgatavot trīs līdz četras tonnas eļļas.

 

FOTO: Pixabay

Laboratorijā audzēta vistas gaļa

Lai arī gaļas ražošana nākotnē būs ierobežota, ir maz ticams, ka cilvēki spēs atteikties no gaļas produktiem. Tā vietā, lai uzturētu dzīvniekus un pēc tam tos nokautu, zinātnieki jau gadiem cenšas gaļu izaudzēt no dzīvnieku šūnām. Jau šobrīd pastāv 15 uzņēmumi, kas cenšas ieviest tirgū mākslīgi izaudzētu cūkgaļu, liellopu un putnu gaļu. Tas nozīmē, ka tuvākajā nākotnē varētu nepastāvēt dzīvnieku fermas, bet gan gaļas rūpnīcas, kas mākslīgi ražos gaļu gluži kā brokastu pārslas un kečupu.

Uz augšu