Ik pa laikam iedzīvotāji «lauž šķēpus» par valsts valodas lietošanu publiskās vietās un apkalpojošā sfērā. Vislielākais kultūršoks var piemeklēt Daugavpilī, kur latviešu valodu uz ielām un veikalos var dzirdēt visai reti. Piedāvājam iepazīties ar kādu sūdzību par apkalpošanas stilu kādā veikalā Daugavpilī, kas publiskota interneta vietnē «sudzibas.lv» un Valsts valodas centra komentāru par šo situāciju.
«Biju veikalā Pumpura ielā, Daugavpilī, un mani ļoti nepatīkami pārsteidza pārdevēja, kura kārtoja plauktos preci, es piegāju un pajautāju kurā vietā es varu atrast balinātāju, uz ko meitene atbildēja «Što vam nado? Ne videte ja rabotāju.» Es atvainojos un teicu, ka diemžēl nevienu citu blakus nemanu, tāpēc uzjautāju viņai. Neprasīju, lai man atnes, bet gan lai tikai pasaka, kurā vietā stāv. Uz ko man nelaipni atbildēja
«Ja zaņata i ņedolžna begat po magazinu s každoj babkoj,»»
savu pieredzi apraksta sūdzības autore.
«Jā, esmu sieviete gados, man jau 60, bet nedomāju, ka jaunāka pircēja būtu sagaidījusi laipnāku atbildi. Teicu, ka iešu pie vadības sūdzēties par tādu attieksmi, uz ko man atbildēja: «Nekto vas nestaņet slušat, vaša žaloba v musornik viletit, takih debiļnih žalob u nas každij denj postupaet».»
«Diemžēl ļoti sarūgtināta devos mājās, gribēju rakstīt sūdzību, bet pārdomāju, domādama, ka meitenei varbūt šī ir smaga diena bijusi, bet diemžēl šonedēļ atkal man bija nepatīkams atgadījums ar šo pašu meiteni. Vēlējos nopirkt sveramo desu, pārdevējai, kas stāvēja aiz letes un garšoja produktus pajautāju, kura no vārītajām desām ir svaigāka, uz ko man pārdevēja atbildēja: «Ženščina što vam nado?» Man likās, ka viņa nesaprata manu jautājumu, un es jautāju, vai viņa saprata manu jautājumu, uz ko saņēmu ļoti rupju atbildi:
«Ženščina jesle vam što to ņenravitsa idite v drugoj magazin gde s vami budut razgovarivat na vašem nikomu nenužnom jazike,»»
savu stāstu turpina sieviete, kura piedzīvojusi rupjo izturēšanos.
Viņa uzsver, ka uz šo veikalu iet jau gadiem, jo tas ir tuvākais, un latviešu valoda ir valsts valoda arī Daugavpilī. Tāpat sieviete norāda, ka jautājusi pārdevējai, vai viņai ir atbilstošs latviešu valodas līmenis, lai strādātu par pārdevēju. Uz ko pārdevēja atbildējusi:
«Eta ne vaša dela, kak hochu tak i razgovarivaju, kto vi takaja? Idite ot sjuda, ne kto vas tut nezaderzivajet, nenravitsa idite v drugoj magazin».
«Novēlēju meitenei jauku dienu, paņēmu pa ceļam līdz kasei dažus produktus un pie kases mani sagaidīja nākamais nepatīkamais atgadījums. Kad kasiere saskaitīja manus pirkumus, pienāca iepriekš pieminētā pārdevēja un pateica kasierei «Neopsluzivaj jejo, pustj idjot v drugoj magazin, tut latišei ņeopluzivajut». Abas meitenes saskatījās un tad jau divatā skaidroja latviešu vietu Daugavpilī. Abas meitenes uzvedās ļoti bravurīgi un rupji, un uz atvadām pateica, lai es vairs uz šo veikalu nenāku.»
Sūdzības autore izsaka nožēlu, ka veikala vadība nevar atrast cienīgu cilvēku, kuram ir vajadzīgs darbs, kurš ir ieinteresēts cienīgi apkalpot klientus. «Rodas tāda sajūta, ka esi atgriezies PSRS laikos,» saka sieviete, aicinot pārbaudīt šīm meitenēm latviešu valodas līmeni.
Valsts valodas centrs ir veicis šīs pārdevējas valsts valodas lietojuma pārbaudi un konstatējis, ka darbiniece lieto valsts valodu amata un profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā,
norāda Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāja, direktora vietniece Ingrīda Bērziņa.
Valsts valodas centrs neapkopo informāciju par klientu un darbinieku ētiska rakstura nesaskaņām. «Ja klientam rodas problēmas saskarsmē ar pārdevēju, viņam jāvēršas pie veikala vadītāja ar sūdzību,» iesaka Bērziņa.
Esi pamanījis kaut ko neparastu? Varbūt pavisam ikdienišķu, bet kam būtu jāpievērš uzmanība? Tad ziņo par to!
Aicinām iedzīvotājus iesūtīt savus stāstus, situācijas un notikumus dzīves sadaļā «Tava balss» par dažādām piedzīvotām vai novērotām nejēdzībām, neizdarībām un izdarībām. Kopīgi aktualizēsim sabiedrībai svarīgus un arī ikdienišķus tematus, kas skar mūs visus!
Redakcija izskatīs visus iesūtītos materiālus un nepieciešamības gadījumā sazināsies ar raksta autoru vai iesaistīsies situācijas risināšanā. Ziņu iesūtītāji aicināti īsi un konkrēti aprakstīt situāciju, kā arī pievienot fotogrāfijas vai videomateriālus.
Sūti savu stāstu uz tavabalss@co.tvnet.lv.
