Gatavojoties Latvijas simtgadei, mēs, «25 Wolves» komanda, esam apņēmušies ik nedēļu pastāstīt un parādīt kādu no Latvijas dabas brīnumiem. Pēdējo gadu laikā esam centušies katru brīvu brīdi pavadīt Latvijas mežos, pļavās un purvos. Esam sakrājuši milzum daudz stāstu, bilžu un video par piedzīvoto, un vienubrīd sāka šķist, ka tā būtu laba ideja – padalīties ar tiem, kam tas varētu būt interesanti.
Pa ģeometriski precīziem celiņiem, kuri novilkti pa vidu spilgti zaļiem laukiem, nonākam pie Ūziņu dzirnavām. Šīs ir Latvijā vienīgās zināmās holandiešu tipa vējdzirnavas, kam uz sešstūraina, no laukakmeņiem mūrēta korpusa pirmā stāva ir no ķieģeļiem veidota, nošķeltam konusam līdzīga augšējā daļa ar četriem spārniem (R. Puriņš «Senās vējdzirnavas», 62. lpp.). Dzirnavas iekļuva arī 2015. gadā iznākušās daudzsēriju mākslas filmas «Saplēstā krūze» kadros. Līdzās dzirnavām atrodas skaistā Ūziņu dzirnavnieka māja.
No Ūziņiem, garām Apgunstes muižai, kuru rosīgi ļaudis lēnām atjauno un veido par radošuma un mākslas rezidenci, nokļūstam Kaupēna gravā. Izrādās, ka te Ansis Kaupēns nodarbojies ar savu rūpalu, aplaupot zemniekus, kuri pārdevuši labību, devušies no Jelgavas mājup. Tālāk uz Tērvetes kapiem, kas ir dienas skaistākais piedzīvojums – ar dūmakainajiem pakalniem, stalto baznīcu un biezu sūnu noaugušajiem stabiem, akmeņiem un kokiem.
Netālu no kapsētas atrodas Tērvetes Staburags, uz kuru nokļūšana šodien notiek pa lietus piebriedinātiem grants celiņiem. Nonākam pie māla kraujas ar visai piemīlīgu skatu uz līkločaino Tērvetes upi. Nākas atzīt, ka Staburags te ir tikai nosaukumā, toties ir skaista koka laipiņa un soliņš, kur atvilkt elpu. Labākais šajā pastaigā ir uzietais nelielais purviņš, kuram visapkārt iet izglītojoša koka laipa. Te ar dažādu uzskates līdzekļu palīdzību izstāstīts par mazajiem, tomēr svarīgajiem purvu ekosistēmas elementiem, piemēram, par papardēm un tritoniem.
Esmu ticis nost no kruķiem, un ir vēlme nedaudz pablandīties pa krūmiem, tāpēc dodamies uz Skujenes-Svētaines ieleju, lai sameklētu Klūnas atsegumu. Vietā, kur «Balticmaps» ir norādīti atsegumi, – no atsegumiem ne miņas, vien romantisku tiltiņu atliekas un bebru nograuzti koki. Sākam pētīt kartes. Izrādās, ka atsegumi ir augstāk pa upi, nedaudz aiz «Vizbulīšu» mājām. Ziemā strauji satumst, tāpēc drudžaini meklējam iespēju pieiet upei, jo kāja vēl nav tik spēcīga, lai rāptos pa stāvām nogāzēm.
Ir jau pavisam tumšs, kad atmetam ar roku un dodamies uz mašīnu. Kāja nedaudz smeldz, bet es lēnām palieku nikns par to, ka neesam atraduši atsegumus, kuri pievienojas mūsu neatrasto dārgumu sarakstam – līdzās Melnavotam, Dāvida avotu ūdenskritumam un vēl daudziem citiem.
Sekot līdzi «25 Wolves» komandas aktivitātēm iespējams arī: