Latvijas tūrisma nozares konkurētspējas veicināšanai joprojām vairākās jomās trūkst vienotas darbības stratēģijas, piektdien konferencē «Tūrisma attīstības, izglītības un pētniecības aktualitātes Baltijas jūras reģionā» norādīja Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmiskā centra vadošā pētniece Aija van der Steina.
Prezentējot pētījumu par Latvijas tūrisma nozares konkurētspēju un izaicinājumiem, viņa uzsvēra, ka konkurētspēju pasaules mērogā nosaka valsts, nozares un uzņēmumu konkurētspēja. Pēc viņas teiktā, tie ir trīs galvenie faktori, kas savstarpēji mijiedarbojās. Turklāt viņa uzsvēra, ka tūrisma nozare ir tik spēcīga, cik spēcīgi ir tās uzņēmumi.
Van der Steina norādīja, ka, analizējot pētījuma laikā iegūtās fokusgrupu intervijas, secināts, kādi soļi jāsper Latvijas tūrisma nozares konkurētspējas veicināšanai. Viens no darbības virzieniem ir dalīšanās jeb sadarbības ekonomikas attīstība, kur, pēc pētnieces teiktā, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nepieciešams veicināt komunikāciju ar tādām platformām kā starptautisko mājokļu iznomāšanas portālu «airbnb» un viesnīcu rezervēšanas portālu «booking.com», lai līdzīgi kā Nīderlandē nodrošinātu nodokļu iekasēšanu no to gūtajiem ienākumiem Latvijas valstī.
Eksperte skaidroja, ka dalīšanās ekonomika ir pakalpojumu nozares nākotne, līdz ar to ir svarīgi izstrādāt vienotu koncepciju, lai būtu skaidri minētās darbības nosakošie principi gan uzņēmumu, gan individuālā komersanta līmenī.
Nākamais nozares konkurētspējas veicināšanas virziens, pēc van der Steinas teiktā, ir darījumu tūrisma (MICE) attīstība. Viņa uzsvēra, ka minētās jomas tālākai virzībai ir svarīga mērķtiecīgas mārketinga stratēģijas izstrāde, kas pašlaik tai trūkst. Tāpat viņa sacīja, ka patlaban nav skaidrības par izveidotā kongresu biroja finansējumu ilgtermiņā un iespējām tā attīstībā iesaistīt visas iesaistītās puses. Pētniece arī atzina, ka jāstrādā pie plānotā Konferenču centra attīstības, kā arī jānodrošina Latvijas kā darījumu tūrisma galamērķa atpazīstamība digitālajā vidē, jo patlaban tas tajā nav atrodams. Vienlaikus, pēc viņas teiktā, ir svarīgi domāt arī par Baltijas valstu kopīgas sadarbības īstenošanu MICE veicināšanā.
Eksperte uzsvēra, ka vēl viens darbības virziens, pie kura jāstrādā tūrisma nozares konkurētspējas veicināšanai, ir Latvijas tūrisma zīmola stiprināšana un mārketings. Viņa norādīja, ka joprojām nav izstrādāta vienota tūrisma nozares mārketinga, tostarp digitālā mārketinga stratēģija valsts līmenī. Van der Steina tam par iemeslu minēja institucionālās pārmaiņas, tomēr minētās stratēģijas trūkums, pēc viņas teiktā, apgrūtina tūrisma nozares darbu. Viņa uzsvēra, ka kopēju tūrisma nozares aktivitāšu īstenošanai ir svarīga līderība valsts līmenī.
Tāpat pētniece sacīja, ka svarīgi ir strādāt pie tūrisma attīstības reģionos, kur arī trūkst vienotas pārvaldības sistēmas. Minētā iemesla dēļ reģionu tūrisma asociācijas un klasteri savstarpēji cīnās par vienu un to pašu naudu, kas šķeļ reģionālo sadarbību tūrismā. Viņa norādīja, ka Eiropas Savienības projektu monitorings palīdzētu saprast vājās vietas minētajā jomā un mazinātu sašķeltību starp tiem. Vienlaikus, pēc van der Steinas teiktā, būtu jāpārskata Tūrisma informāciju centru darbība, meklējot iespējas pārejai uz modernāku pieeju to darbībā.
Pētniece arī uzsvēra, ka pašlaik nav arī skaidrības par tādu virzienu kā veselības tūrisma un kultūras tūrisma attīstību, ko arī kavē vienota skatījuma trūkums par to attīstību un konkurētspēju.
Van der Steina norādīja, ka lielākā daļa minētie tūrisma nozares problēmjautājumi ir aktuāli jau vairākus gadus, tomēr tiem līdz šim nav izdevies rast risinājumus. Viņa uzsvēra, ka ir pienācis laiks pievērsties tūrisma produktu un infrastruktūras attīstībai, tūrisma un uzņēmējdarbības veicināšanai reģionos, kā arī mērķtiecīgu tūrisma mārketinga īstenošanai, lai sāktu veiksmīgu darbību nozares attīstības un konkurētspējas sekmēšanā.
