Kas nosaka gaļas produktu cenu? Biežākie maldi

FOTO: depositphotos.com

Produkta cena veidojas no ļoti daudziem faktoriem – izejvielu un ražošanas izmaksām, iepirktā gaļas apjoma (jo lielākas ražošanas jaudas, jo gaļas piegādātāji ražotājam nodrošina labāku cenu), loģistikas izmaksām, iepakojuma, pat mārketinga stratēģijas u.c. Tāpēc ir maldīgi uzskatīt, ka augsta cena vienmēr nozīmē labāku kvalitāti!

Ražošanas nozarē darba efektivitāte atstāj būtisku ietekmi uz galaprodukta cenu, tāpēc liela daļa uzņēmumu rūpīgi seko, lai pircēji nepārmaksātu. Protams, cenu veido arī produkta sastāvs, un par to lielākais pircēja palīgs ir informācija uz produkta iepakojuma. Uz tā ir rakstīts viss, kas patērētājam jāzina.

Biežāk uzdotais jautājums ir tieši par gaļas daudzumu produktā, bet te būtiski zināt, ka Latvijas likumdošana nenosaka par obligātu to norādīt, izņemot gadījumus, kad nosaukumā iekļauts konkrēts gaļas veids, piemēram, «cūkgaļas sardele». Tomēr jāatzīst, ka šodien daudzi ražotāji seko labas prakses vadlīnijām un, neatkarīgi no likuma normām, gaļas daudzumu savos ražojumos uzrāda!

Kāds ir gaļas produktu uzglabāšanas termiņš?

Latvijas likumdošanā šobrīd nav skaidri noteikts, kāds ir paredzamais gaļas produktu derīguma termiņš. Tāpēc atbildība lielākoties gulstas uz ražotāja pleciem. Kopumā gaļas produktu derīguma termiņš ir izmērāms dienās, ja vien tie nav sterilizēti gaļas produkti – konservi. Tomēr ir vairāki faktori, kas var pagarināt gaļas produkta derīguma termiņu, piemēram, termiskā apstrāde, konkrētā produkta sastāvs, dažādas konservēšanas metodes un, protams, pats iepakojums. Tās ir augsti attīstītas tehnoloģijas, kas palīdz pagarināt produktu uzglabāšanas termiņu, un tas ir jo īpaši būtiski, piemēram, eksportējot pārtiku. Tikmēr pircējiem pēc iepirkšanās ir būtiski uzglabāt pārtiku pareizi, lai ilgāk to saglabātu svaigu.

Konsultējis pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» vadītājs un īpašnieks Andrejs Ždans.

Uz augšu