Ja rudenī uz lauku ceļa pamanāt nelielas, tumšas, iegarenas radībiņas, uzmanieties un piebremzējiet, tie, visticamāk, ir lielie tritoni, kas dodas uz ziemošanas vietām, saka zoologs, Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Vilnis Skuja. Lielais tritons (Triturus cristatus) ir viens no diviem Latvijā sastopamajiem astainajiem abiniekiem - rets un īpaši aizsargājams dzīvnieks, kas rados salamandrām.
Dabas draugi tritonus var novērot pavasarī nārsta laikā un vasarā, kad tritoni uzturas ūdenstilpēs ar lēni tekošu vai stāvošu un skaidru ūdeni. Tie ir aizaugušos dīķos, ezeros, vecupēs, kanālos un karjeros. Pavasarī tritonu tēviņi ir uzposušies sevišķi krāšņi – tad viņiem ir kāzu laiks.
Pāri visai mugurai izplešas iespaidīga sekste, uz astes ir zilgans un oranžs zīmējums.
Tritonu mātītēm šāds tērps kopā ar tēviņu plivināšanos viņu priekšā ļoti iet pie sirds.
Tuvojoties rudenim, kad tritonēni jau paaugušies, lielais tritons dodas uz ziemošanas vietām. Parasti tritoni izvēlas kādas sausākas vietas, piemēram lapsu un āpšu pamestās alas un pat cilvēku namu pagrabus.
Skuja stāsta, ka ir sastapis lauku māju saimniekus, kuri pavasarī tritonus ar spaini nes atpakaļ uz dīķi, jo pagrabā pūķveidīgie radījumi tikuši, bet atpakaļceļš tik veikls viss nesanāk.
Lielais tritons ir gaļēdājs - viņam tīk mazas slieciņas, kāds tārps, ūdens kukaiņi. Pats no plēsējiem viņš aizsargājas ar indes dziedzeriem, kas izvietoti ādā pa visu viņa ķermeni. Tāpēc āda viņam ir raupja, it kā pumpaina, līdzīga kā krupim. Grumbuļi ir indes dziedzeri, kas briesmu gadījumā izdala indi. Pieskaroties cilvēkam nekāda nelaime nenotiks, bet
ja nu kādam «garšu baudītājam» ienāktu prātā tritonu apēst, maltīte beigtos ar sliktu dūšu un pamatīgu vemšanu.
Ja nu kāds meža plēsējs sadomā tritonu ēst, dzīvnieciņš aši apmetas uz muguras, parādot savu dzeltenmelni plankumaino vēderu un brīdina: skat, kāds es briesmīgi indīgs. Ja apēdīsi, būs slikti kā pagājušajā reizē!
Dabas pētnieks aicina: ja naktī braucat pa lauku ceļu un manāt, ka pār to lēnīgi uz ziemas mājām lien lielais tritons, lūdzu, piebremzējiet un apbrauciet rāpuli. «Var arī piestāt un pārnest tritonu tajā virzienā, kurā viņš grasās doties, vai ielaist turpat ceļmalas grāvī. Tritons nedusmosies.»
Un kas gan var būt labāks, kā izglābt kādu mazu dzīvībiņu, pat ja tas ir tritons!
Starp citu, sengrieķu mitoloģijā Tritons ir Poseidona dēls, bet astronomijā Neptūna lielākais pavadonis. Tritons ir rada astainajiem abiniekiem – senākai ir primitīvākai abinieku kārtai. Šie radījumi mūsu planētu apdzīvoja jau pirms 164 miljoniem gadu.
