Sociālo tīklu lietotāji brīnās par neredzētu dzīvnieku. Kas tas ir? (2)

TVNET
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TVNET lasītāji

«Šodien dārzā sagaidīja ciemiņš. Pirmo reizi ko tādu redzu. Kas tas ir?» Facebook jautā Iveta. Sociālo tīklu lietotājiem šķiet, ka tā ir čūska vai kāds briesmīgs dzīvnieks, bet patiesībā tas ir milzu kailgliemezis. «Ne briesmīgs, ne kaitīgs, tikai liels,» saka malakologs jeb gliemežu pētnieks Edgars Dreijers.

Līdzīgi kā vairākas citas kailgliemežu sugas, arī milzu kailgliemezis, spējīgs izstiepties 20 cm garumā, nav vietējā suga, bet Latvijā mitinās jau ilgāk par gadsimtu. Tas sastopams dārzos, parkos un māju pagrabos. Nekādu kaitējumu tas nenodara – tikai spēj izbiedēt kādu pilsētas mūru iemītnieku, kas gliemežus redzējis vien lielveikalā.

Čūskai līdzīgajam gliemezim labāk garšo nevis dzīvi, bet gan mirstoši un ievainoti augi, tāpēc tas bieži uzturas komposta kaudzēs.

Lielais, glumais radījums dzīvo apmēram piecus gadus. «Ieraugot šo gliemezi, pirmās asociācijas ir - čūska,» saka Dreijers. Ar melniem lāsumiņiem klātajam kustonim ir radinieks – tumšais kailgliemezis, kas dzīvo vecos mežos.

«Neviens pie mums dzīvojošs kailgliemezis nav iekļauts Sarkanajā grāmatā,» saka malakologs. Latvijā sastopamas 22 kailgliemežu sugas – daļa ir vietējas izcelsmes, daļa ieceļojusi cilvēku darbības rezultātā. Visbiežāk gliemežus ieved kopā ar stādāmo materiālu.

Uzmanības vērts ir baltais kailgliemezis, kas pie mums atbraucis ar vilcienu, tāpēc mitinās dzelzceļa līniju tuvumā.

Stepju sugai raksturīga balta čaula ar brūnām svītriņām. Lietuvā no Dienvideiropas un Viduseiropas atceļojušais gliemezis ir pārcēlies uz kāpām, kur savairojies un sācis mainīt kāpu biotopu.

Foto: TVNET lasītāji

No kailgliemežiem ar izciliem izmēriem izceļas sarkanais un melnais kailgliemezis. Tie izaug 10 cm garumā. Melno no sarkanā kailgliemeža atšķirt ir visai grūti, jo abām sugām raksturīgs krāsu spektrs no apelsīnu mizas oranžā līdz ogļu melnam.

Nesen pie mums kopā ar stādiem atceļojis Spānijas sarkanais kailgliemezis. Tas ir ķieģeļu krāsā un pirmo reizi konstatēts 2009. gadā. Gliemezis dzīvo stādaudzētavās un mazdārziņos. Gliemežu pētnieks aicina ziņot par Spānijas kailgliemežu sugas īpatņu novērojumiem, ievietojot informāciju portālā «Dabasdati.lv». Spānijas kailgliemezis mitinās gandrīz visā Eiropā. Tas cēlies no Ibērijas pussalas. Pirmo reizi ārpus sava dabiskā areāla suga konstatēta 1972.gadā Austrijā.

Lielākā daļa kailgliemežu pārtiek no augiem un neatsakās arī no bojā gājušiem dzīvniekiem. Tie ēd arī sēnes un ķērpjus. Kailgliemeži ziemo vietās, kur neiestājas sasalums.

Dzīvnieki ielien māju pagrabos, saritinās zem kritušu lapu kaudzēm, atrod vietu koku dobumos un alās.

Sarkanais un melnais kailgliemezis dzīvo gadu, bet raibais mīkstmiesis dažus mēnešus. Tieši šī suga mēdz dārzos savairoties kaitnieciskā daudzumā.

Lielākā daļa kailgliemežu sugu ir hermafrodīti, tātad, spēj pašapaugļoties.

Tomēr gliemežiem labāk patīk apaugļoties pārojoties.

Pārošanās laikā abi izpilda gan mātītes, gan tēviņa funkcijas. Pēc kāda laika gliemezis izdēj no 20 līdz pat 60 olām, kuru vidū ir gan pašapaugļotas, gan otra eksemplāra apaugļotas.

Komentāri (2)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu