Putnu gaļas patēriņš Latvijā pieaug – vidēji viens cilvēks gadā notiesā vairāk nekā 20 kg putnu gaļas. Cik tā ir droša un kvalitatīva, stāsta Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas vadītāja, dietoloģe Lolita Neimane un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālistes.
«Pēdējos pāris gados saistībā ar zarnu vēža straujo izplatību īpaši tiek akcentēts, ka ir jāsamazina sarkanās gaļas – liellopu un cūkas lietošana uzturā, iesakot šo gaļu patērēt ne vairāk par 50 gramiem dienā jeb 350 gramiem nedēļā,» iesāk Neimane. Tāpēc rūpnieciski neapstrādāta putnu gaļa – tītars un vista būtu tā, ko uzturā varētu iekļaut brīvāk.
Tradicionāli vistas gaļu arī uzskata par diētisku, sevišķi balto gaļu, jo tajā ir maz tauku, nav holesterīna, tā ir viegli sagremojama.
Jāsāk ar to, ka augšanas stimulatoru hormonu - izmantošana Eiropas Savienībā gandrīz desmit gadus ir aizliegta, bet Latvijas patērētājiem pieejamā vistas gaļā (gan pašmāju ražotāju, gan importētajā) pēdējo gadu laikā nav atrastas antibiotiku atliekvielas. Tas nozīmē, ka ikviens atzītais vai reģistrētais mājputnu gaļas ražotājs, kurš ievēro bioloģiski drošus putnu audzēšanas apstākļus, kā arī gaļas sadales uzņēmums, kurš saņem visu informāciju par sadalāmās gaļas ražošanas procesu, var droši teikt: audzēts bez antibiotikām!
Savukārt zāles ar antibakteriālu iedarbību drīkst izmantot tikai gadījumos, ja dzīvnieks ir saslimis, atzīst veterinārārsti. Tomēr arī tad, ja dzīves laikā dzīvniekam gadījies saslimt un veterinārārsts tā ārstēšanai izmantojis zāles, gaļa ir uzturam droša un veselīga, jo, pareizi lietojot medikamentus, tie gaļā nepaliek.
Bažas par antibiotiku klātbūtni gaļā saistītas ar tā saukto antibiotiku rezistenci, kura tiek saukta arī par antimikrobo rezistenci jeb mikrobu rezistenci, kad mikroorganismi, pierodot pie konkrētā medikamenta iedarbības, tomēr spēj izdzīvot un augt.
PVD speciālistes norāda, ka arī tad, ja putni ir ārstēti ar antibiotikām nepareizi (palielinātas/samazinātas devas vai kā citādi nav ievērots pareizs ārstēšanas kurss) un putni nokauti, nesagaidot, kamēr antibiotiku organismā vairs nebūtu, šāda gaļa – ar antibiotiku atliekvielām - patērētājam nav bīstama, jo
būtu jālieto gaļa ļoti lielos apjomos, lai arī cilvēkam rastos antibiotiku rezistence.
Tomēr likumdošanas normatīvos ir noteikts, kāds atliekvielu līmenis nedrīkst būt gaļā, tāpēc arī tādu gaļu neizplata.
2016. gadā Latvijā kopumā nokauti 17 696 577 mājputni, no kuriem lielākā daļa jeb 99,8% - PF «Ķekava», bet atlikušie 0.2% jeb 40 852 putnu – pārējos reģistrētajos/atzītajos Latvijas uzņēmumos.Latvijā pašlaik darbojas 4 atzītas mājputnu kautuves, kas var piegādāt gaļu Eiropas Savienības (ES) tirgum.
Statistika liecina, ka no
Latvijā nopērkamās vistas gaļas vairāk nekā 50% ir tieši Latvijā audzētu putnu gaļa.
Atlikušo apjomu - ap 40% importē galvenokārt no ES valstīm, jo, kā norāda PVD, putnu gaļas imports no trešajām valstīm nav Latvijai raksturīgs: 2016. gadā ir bijusi ievesta tikai viena putnu gaļas krava.
PVD speciālistes secina, ka mūsu putnu gaļas ražotāji atbildīgi ievēro likumdošanā noteikto, bet patērētājiem atgādina: pat ja antibiotikas putnu ārstēšanā ir lietotas normas robežās, tās neapdraud cilvēku veselību. Tāpēc speciālistes iesaka iegādāties vistas gaļu legālās tirdzniecības vietās no atzītiem/reģistrētiem uzņēmumiem, kuri var garantēt savu produktu kvalitāti un drošību.
