Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/06/8264300t1h6ba3.jpg)
Satraucoši ir pētījumu dati, ka vairāk nekā 50% pasaules iedzīvotāju cieš no D vitamīna trūkuma. Pētījumi liecina par D vitamīna deficītu īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Kā izrādās, lai ādā varētu notikt D vitamīna veidošanās, ir nepieciešams pietiekoši spēcīgs UVB starojums. Latvijā to iespējams sagaidīt tikai laikā no aprīļa līdz oktobrim.
Fakti par D vitamīnu:
- Cilvēkam novecojot, samazinās organisma spēja saules ietekmē sintezēt D vitamīnu. Novecojot pašiem, noveco arī āda. Sasniedzot 80 gadu vecumu, tā spēj sintezēt par aptuveni 50% mazāk D vitamīna nekā jaunībā.
- 90% D vitamīna tiek sintezēti pašā organismā. Sintēzes procesā piedalās arī aknas un nieres, tāpēc šo orgānu slimību gadījumā bieži novēro arī D vitamīna trūkumu. Sintēzes norisei obligāts priekšnosacījums ir saules gaismas - UVB starojuma nokļūšana uz ādas.
- Aptuveni 10% no cilvēkam nepieciešamā D vitamīna mēs uzņemam ar uzturu. Ar uzturu uzņemt visu nepieciešamo D vitamīnu ir grūti, jo to satur tikai treknās jūras zivis (laši, sardīnes, tuncis, mencas u.c.), olas dzeltenums. Govs pienā D vitamīns ir ārkārtīgi maz, tāpēc to nereti pievieno mākslīgi.
- Viens no iemesliem D vitamīna trūkumam var būt arī liekais svars. D vitamīns uzkrājas taukaudos un nenokļūst asinsritē.
Par vislabāko D vitamīna uzņemšanas veidu uzskata regulāru, bet neilgu uzturēšanos saulē, nevis ilgstošu sauļošanos. Vasarā pietiek ar 15 minūtēm, kuras pavadītas pusdienas saulē ar neapsegtām rokām un kājām. Pietiks, ja to atkārtosiet 2-3 reizes nedēļā. Ir pierādīts, ka sauļošanās krēmi var mazināt ādā notiekošo D vitamīna sintēzi. Piemēram, ādā, kas pilnībā noklāta ar krēmu SPF 8, D vitamīna sintēze mazināsies pat par 97,5%. Praksē gan ir pierādīts, ka pilnībā noklāt ādu nav iespējams un neapklātās zonas – plaukstas, kājas, seja varētu veidot pietiekošu D vitamīna daudzumu.
D vitamīna trūkums saistāms ar šādām saslimšanām:
- Muskuļu un kaulu saslimšanas t.sk. osteoporoze (trauslo kaulu slimība). Osteoporozes gadījumā pirms terapijas uzsākšanas ir jānormalizē D vitamīna un kalcija rādītāji, un tālāk terapijas gaitā tie jāuztur vajadzīgajā līmenī. Pretējā gadījumā arī pretosteoporozes terapijai nebūs panākumu;
- Sirds – asinsvadu sistēmas saslimšana;
- Elpošanas sistēma: hroniska obstruktīva plaušu slimība, astma;
- Cukura diabēts;
- Dažādas lokalizācijas onkoloģiskās saslimšanas;
- Depresijas un daudzas citas saslimšanas.
D vitamīna normas: D vitamīna līmeni var noteikt laboratoriski.
- Optimāls līmenis - 40-55ng/ml
- Pietiekams līmenis – virs 30ng/ml
- Nepietiekams līmenis 20-29ng/ml
- D vitamīna deficīts – zem 19ng/ml
D vitamīna lietošana.
- Ja pacientam konstatēts D vitamīna deficīts, ir jālieto D vitamīna preparāti un ļoti svarīgi, lai lietotā D vitamīna deva nebūtu par mazu. Piemērotu devu piemeklēs ārsts.
- Ja ir uzsākta ārstēšana ar D vitamīna preparātiem, tad atkārtoti D vitamīna līmeni ir vērts noteikt tikai pēc 2-3 mēnešiem, jo tas mainās ļoti lēnām.
Arvien populārāks D vitamīna uzņemšanas veids ir D vitamīna preparātu lietošana – visbiežāk holekalciferola veidā. Tie, atkarībā no devas pieejami gan uztura bagātinātāju (mazākas devas), gan bezrecepšu zāļu, gan recepšu zāļu (lielākas devas) veidā. D vitamīns pieder pie taukos šķīstošo vitamīnu grupas, kas nozīmē, ka pastāv pārdozēšanas iespēja, it īpaši lietojot aktīvās D vitamīna formas (recepšu zāles).