O 11.05.2021.

Jūrmalā ronēnu baksta ar koku un dzen atpakaļ jūrā

FOTO: TVNET

«Melnām acu pogām un mīlīgu suņa purniņu,» tā aculiecinieki apraksta svētdienas vakarā Dubultos jūras krastā izrāpojušo roņu mazuli. Kad daži cilvēki ronēnu sāka bakstīt un sist ar koku zariem, citi steidza zvanīt Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP). Roņu parādīšanās pie mums jūras piekrastē tieši un nepārprotami liecina par klimata izmaiņām, TVNET saka DAP vecākais eksperts Valdis Pilāts.

Noklīdis no mātes

Ierodoties Dubultu pludmalē, vides inspektors secināja, ka apmēram mēnesi vecais ronēns ir vesels, tāpēc aizveda to uz Ragaciemu un palaida jūrā. Varam tikai cerēt, ka ronēns izdzīvos – tas atkarīgs no dzīvnieka spējas iemācīties ķert zivis, skaidro Pilāts. Gandrīz katru dienu DAP saņem informāciju par piekrastē izskalotiem roņu mazuļiem. «Tie ir divas, trīs nedēļas veci ronēni, iepeldējuši no Sāremā salām, kur nākuši pasaulē un noklīduši no mātēm. Tiem te nevajadzētu būt. Roņu parādīšanās mūsu piekrastē ir klimata izmaiņu sekas,» saka speciālists. Normālā, dabā paredzētā roņa dzimšanas vieta ir dreifējošs vai piekrastes ledus gabals (atkarībā no sugas). Vide uz ledus ir sterilāka nekā uz salas. Piedzimšana uz ledus ir noteikusi ronēna siltumu izolējošo balto, pūkaino kažociņu, kas drīz vien noiet.

Pēdējos gados Baltijas jūrā pavasarī ledus vairs nav, tāpēc roņu mātēm jāmeklē cita piemērota vieta, kur laist pasaulē mazuļus.

Ne visas salas roņiem patīk, tāpēc dažas – dzemdēšanai piemērotās pavasaros ir blīvi apdzīvotas. «Uz kādas nelielas salas vienlaikus tika pamanīti 1000 roņu. Tāpat kā lielveikalā brīvdienās mēdz nozust bērni, arī lielajā roņu pūlī daži mazuļi pazūd. Roņu mammas mazuļus baro tik ilgi, kamēr tiem izveidojas biezs zemādas tauku slānis. Noklīdušie ronēni, kas klaiņo pa jūru, nav pietiekami nobaroti. Tiem salst, un tieši šā iemesla dēļ dzīvnieki iznāk krastā,» stāsta Pilāts.

Jūras suņi

Roņi līdzinās suņiem – ne velti vācu valodā tos dēvē par «jūras suņiem». Pieauguši dzīvnieki sasniedz triju metru garumu. Raupjais pelēki baltais kažociņš liecina, ka dzīvnieks nesen atbrīvojies no pūkainā mazuļa mētelīša un ieguvis jūras dzīvnieka apveidus. Tomēr tas vēl ir pavisam mazs. «Roņu pasaulē mātes neiemāca mazuļiem ķert zivis – tiem pašiem jāapgūst šī izdzīvošanai svarīgā prasme. Ja pāragri no mātes šķirtais ronēns to spēs, tad izdzīvos.» Pilāts stāsta, ka ne mazums mazo roņu dzīvību paņem zvejnieku tīkli un murdi.

Zvērēns sapinas tīklos un vienkārši noslīkst, jo, tāpat kā mēs, elpo skābekli.

Ronis zem ūdens spēj uzturēties apmēram minūtes 10, tad tam jāuzpeld un jāieelpo gaiss. «Pirmā dzīvības gada laikā aiziet bojā daudz roņu.» Tomēr roņu populācijai izzušanas briesmas pagaidām nedraud. Gluži otrādi – pēdējos gados roņi ir savairojušies.

FOTO: TVNET

Pilāts saka, ka nevajag roni dzīt atpakaļ jūrā, bakstīt ar zaru vai, vēl trakāk, aiztikt ar rokām. «Ronis ir līdzīgs sunim – tas var iekost. Ja dzīvnieks nav savainots, tas spēj sevi aizstāvēt – ne kaijas, ne vārnas tam nevar uzbrukt. Arī sunim tas var dot pretsparu,» stāsta speciālists. Gadās, ka cilvēki atļauj savam sunim riet un uzbrukt ronim. Lielāki suņi var sakost mazo ronēnu, un tad gan tam ir vajadzīga palīdzība. Tomēr jāatceras, ka jūras dzīvnieks var būt inficēts un kontakta gadījumā infekcija tiks nodota arī sunim. Pastaigājoties pa pludmali, suns jāved pavadā. Reizēm ronis, guļot saulītē, dīvaini staipās un guļ.

Viņš vienkārši siltumā labsajūtā iemieg.

Zvanīt DAP vajag tikai tajos gadījumos, ja ronēns ir ievainots. «Parasti ronis piekrastē uzturas pa dienu, bet naktī atgriežas jūrā. Uztraukties vajag, ja tas pats ronis krastā ir jau otro dienu.» Dot zivis vai ko citu ronim nevajag. Visticamāk, tas cilvēku piegādātos kārumus vispār neasociēs ar ēdienu. «Uz zoodārzu atvestos ronēnus piespiedu kārtā baro caur zondi ar zivju maisījumu. Govs pienu roņiem nedrīkst dot, jo roņu mātes piens ir citādāks un daudz treknāks.»

FOTO: TVNET

Pilāts saka, ka gadījumā, ja pamanītais ronēns ir apaļīgs un veselīgs, vajag turēties no tā pa gabalu. Visā piekrastē ir izvietoti informatīvie stendi, kuros vēstīts, kāds izskatās un kā izturas veselīgs roņu bērns. Tikai tad, ja ir aizdomas, ka dzīvnieka dzīvība ir apdraudēta, jāzvana DAP pa tālruni 29198590.