Cūku audzētāji: Vietējā tirgū katastrofāli samazinājies pieprasījums pēc cūkgaļas

Jau ziņots, ka pēc otrā atklātā ĀCM saslimšanas gadījuma mājas cūku saimniecībā Latvijā, Eiropas Komisija (EK) varētu noteikt papildu ierobežojumus cūkgaļas eksportam, atzina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodis.

Vietējie uzpircēji nosaka zemāku cenu

Ierobežojumi cūkgaļas eksportam jau skar divas trešdaļas Latvijas teritorijas, un tas dramatiski ietekmē cūku audzētāju biznesu, norāda Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece. Visos reģionos, arī Dienvidkurzemē, kur pagaidām ierobežojumi nav noteikti, uzņēmējdarbības apgriezieni ir mazinājušies. Satraukums valda visā cūku audzētāju nozarē. «Mēs esam situācijas ķīlnieki - pie mums ievest cūkgaļu drīkst, bet mēs eksportēt nedrīkstam,» saka Lejniece. Cūkkopības nozare aizņem apmēram 5% no lauksaimnieku saražotās produkcijas. «Jāņem vērā arī tāds būtisks faktors, ka

cūkkopība nozīmē ekonomisku aktivitāti un darba vietas laukos.

Mūsu mērķis ir, lai vietējie cūku audzētāji par simts procentiem nosegtu Latvijas tirgu, bet šobrīd mēs vietējā tirgū realizējam 63% no saražotā,» stāsta asociācijas vadītāja.

Līdz 2014. gadam, kad tika ieviesti pirmie ierobežojumi, no visa cūkkopības nozarē saražotā, uz Eiropas Savienības valstīm tika eksportēti 20%. «Sākumā ierobežojumi skāra tikai Latgali, kur atradās nelielas saimniecības, bet 2015. gadā arī Vidzemi - zonu, kur atrodas lielas, komerciālas saimniecības. Tas nozīmē, ka daudzi nozares pārstāvji var ražot tikai vietējam tirgum, kurā zemāku cenu nekā pārējā Eiropā nosaka vietējie uzpircēji.»

Jau pēc pirmā ĀCM incidenta Krimuldā cūku fermā «Rukas» cūku audzētāji izjuta cūkgaļas pieprasījuma samazināšanos.

«Lai gan cilvēkiem vīruss nav kaitīgs un ierobežojumi domāti tikai tāpēc, lai slimība neizplatītos cūku populācijas vidū, apgrozījums nokritās par 50%,» stāsta Lejniece. Visa industrija sāpīgi izjūt ĀCM uzliesmojumu sekas. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs apstiprina lauksaimnieku bažas:

«Mēs nezinām, kādi lēmumi tiks pieņemti Briselē.»

Pastāv bažas, ka no inficētās zonas, kas atrodas tuvu Rīgai, negribēs saņemt arī citas kravas.»

Vainīgi cilvēki

SIA «PF Vecauce» valdes priekšsēdētājs Kristaps Melbārdis ir pārliecināts, ka Āfrikas cūku mēra izplatībā pirmkārt un galvenokārt vainojams cilvēks.

Ja pie vainas būtu mežacūkas, infekcija izplatītos lēnām un lokālā teritorijā.

Lielsaimniecība ar 1000 sivēnmātēm atrodas Aucē - pagaidām no eksporta ierobežojumiem brīvajā zonā. «Esam priecīgi, ka mūs neskar eksporta aizliegums, pretējā gadījumā varētu iestāties uzņēmuma maksātnespēja.» «PF Vecauce» nodarbojas ar sivēnu eksportu uz Poliju un Lietuvu. «Notiekošais atstāj negatīvu ietekmi uz visiem, jo notiek tirgus pārdalīšana un mūsu iespējas samazinās. Bažas ir pamatotas -

kopš 2011. gada dzīvojam pastāvīgā stresā, jo saimniecība ir liela un arī investīcijas apjomīgas.»

Pēc Melbārža domām, vienīgais, ko šobrīd var darīt ir strikti ievērot biodrošības pasākumus. «Saimniekiem katru dienu jāatgādina strādniekiem, ka arī viņi ir labuma guvēji no saimniecības un darba vietas.»

SIA «Gaižēni» saimnieks Alekss Rasmusens - viens no lielākajiem cūku audzētājiem Latvijā, kura četrās saimniecībās kopumā mitinās 40 000 dzīvnieku, saka: risks ir liels - jau vairākus gadus nozarē valda liels satraukums. Kopumā situācija ir apgrūtinoša. Dāņu uzņēmējs pēdējos gados veicis būtiskus ieguldījumus gan uzlabošanā un sakārtošanā, gan cilvēkresursos.

Pārtikas un veterinārais dienests otrdien saņēma laboratorisko izmeklējumu rezultātus, kas apstiprina ĀCM vīrusu SIA «Ancers» cūku novietnē «Bunči» Salaspils novada Salaspils pagastā ar aptuveni 10 000 cūku lielu ganāmpulku. «Bunču» fermas 10 000 cūkas tiks likvidētas ar gāzes palīdzību, savukārt dzīvnieku liemeņus utilizēs uzņēmums, kas to darījis arī iepriekš, - SIA «Grow Energy». Attiecīgie darbi jau sākti, taču vēl grūti prognozēt to pabeigšanas laiku.