Jelgavas pusē ticis novērots lācis, liecina portāla «Mammadaba.lv»sociālajā tīklā «Twitter» izvietotās fotogrāfijas. Lai arī lāči Latvijā pārsvarā konstatēti gar Igaunijas un Krievijas robežām, tie mēdz doties garos «pārgājienos» un ir sastapti arī valsts rietumu daļā.
(ziņa papildināta)
Lācis redzēts svētdien, 4.septembrī, uz Dišupu ceļa - aptuveni 14 kilometru attālumā no Jelgavas.
«Domāju, ka viņu no meža iztramdīja sēņotāji, jo lācis labā tempā pārskrēja pāri ceļam,» aģentūrai LETA pastāstījis AS «Latvijas Valsts meži» (LVM) meža meistars Mārtiņš Augusts. Viņš kopā ar praktikantu no Ogres tehnikuma, kuram tā bija pirmā prakses diena, braucis ar automašīnu un pēc meža dzīvnieka pamanīšanas auto apturēja, kā arī nofotografēja dzīvnieka pēdas.
LVM darbinieks ir pārliecināts, ka lācis ir tas pats, kas Jelgavas novada teritorijā manīts maija beigās - vientuļš paliels tēviņš
-, kurš acīmredzot nav atgriezies savā mītnes vietā Sēlijā. Vietas, kura lācis manīts abās reizēs, viena no otras atrodas netālu. «Četri pieci kilometri lācim nav nekāds lielais attālums.
No viņa nav jābaidās, lācis «nekrīt» virsū.
Bīstamākas ir odzes, bet pats bīstamākais dzīvnieks Latvijas mežos ir mežacūka,» skaidroja Augusts.
Viņš pieļauj, ka lācis arī pārziemos Jelgavas pusē, jo meža masīvi, arī purvi, ir pietiekami plaši un turpinās arī Olaines novada teritorijā.
Augusts atzīst, ka minētie meži ir arī sēņotāju un ogotāju iecienīti.
Vakar, braucot pa Dišupu ceļu (ap 14 km no Jelgavas), Klīves meža meistars Mārtiņš redzējis lāci! pic.twitter.com/IfuDMXDqSs— Mammadaba (@Mammadaba) September 6, 2016
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta «Silava» vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš portālam TVNET pastāstīja, ka brūnie lāči Latvijā uzturas pārsvarā gar Igaunijas un Krievijas robežu, bet tikuši pamanīti arī citās Latvijas vietās.
Jelgavas apkaimē lācis konstatēts arī pagājušajā ziemā, kad redzēts pārskrienot ceļu.
«Paretam lāči ir visā Latvijā bijuši. Ir bijuši gan Liepājas pusē, gan Slīteres pusē. Nevar teikt, ka Latvijas rietumu daļa un Zemgale ir pilnīgi brīva no lāčiem,» teica pētnieks.
Gadījumā, ja kādam sēņotājam izdodas sastapties mežā ar lāci, pētnieks iesaka attālināties un necensties tuvoties dzīvniekam.
«Nevajag panikā bēgt, bet nevajag arī izlaist lāci no acīm un turpināt spītīgi sēņot, jo var sanākt pietuvoties pārāk tuvu viņam. Izbīlī jebkurš dzīvnieks var būt neprognozējams. Visparastākā un vēlamākā rīcība ir ar cieņu atkāpties, esmu pārliecināts, ka lācis to darīs to pašu,» stāstīja Ozoliņš. Lāči agresīvāki ir pavasarī, kad pamodušies no ziemas miega un viņiem nepieciešams daudz barības. Savukārt šogad ir laba ābolu raža un lāčiem pārtikas pietiekot. Jāuzmanās gan ir biteniekiem, jo lācis var ienākt viņu dravās.
Pavasarī Latvijas Valsts mežzinātnes institūta «Silava» veiktā
brūno lāču monitoringa rezultāti liecināja, ka laika posmā no šī gada marta vidus līdz jūnija vidum Latvijā ir uzturējušies vismaz desmit gan jauni, gan pieauguši lāči.
Pētnieks pastāstīja, ka pavasarī lāči nav vēl tālu aizklīduši no savām ziemošanas vietām un ir vieglāk atrast pazīmes par šī dzīvnieka uzturēšanos noteiktā teritorijā. Savukārt vasarā šādu monitoringu veikt ir sarežģītāk, tādēļ pētnieku rīcībā neesot datu par to, cik lāču Latvijā varētu uzturēties šobrīd.
«Lāči Latvijā ziemo. Tādi pierādījumi ir. Tie [galvenokārt] ir tēviņi. Ir arī mātītes ar jau agrāk piedzimušiem mazuļiem,» stāstīja pētnieks. Vienlaikus
ekspertiem līdz šim nav izdevies iegūt pierādījumus par to, ka Latvijā kāds lācis būtu piedzimis.
«Mēs nezinām, vai lāči Latvijā vairojas. Lāči ir tālu staigājoši, viņi var gada laikā, it sevišķi vasarā, kad ir riesta laiks, noiet simts kilometru un atgriezties,» skaidroja Ozoliņš.
Lai arī lāči ir piesardzīgi un pilsētām netuvojas, šādu iespēju tomēr nevar izslēgt. Ozoliņš atminējās, ka, piemēram, Rīgā aizvadītā gadsimta astoņdesmitajos gados kāds lācis bija ieklīdis tagadējās Imantas un Zolitūdes mikrorajonu teritorijās.
