Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Daudziem skolniekiem nav skaidrības, kādi kritēriji ņemti vērā,lai skolā iegūtu augstāko vai zemāko novērtējumu. Aptaujājot vecāko klašu skolniekus, vēlējāmies uzzināt viņu viedokli — cik subjektīvs vai objektīvs ir skolotāju vērtējums.
Skolniekiem jautājums par saņemtajām atzīmēm ir svarīgs visu mācību laiku, tomēr īpaši tas ir aktuāls beidzot 9. un 12. klasi, jo no gala eksāmenu vērtējuma un vidējās atzīmes ir atkarīgas viņu tālākizglītības iespējas. Tādēļ būtiski ir saprast un izskaidrot, kādām zināšanām ir jābūt, lai saņemtu augstāko vērtējumu. Vai pietiek ar skolotāja sniegtajām, vai arī skolniekam ir jāmācas papildus.
Mēs veicām aptauju starp vidusskolniekiem, mēģinot uzzināt, vai viņi saprot atšķirību starp 9 un 10 ballēm, 7 un 8 ballēm. Kur ir tā zināšanu robeža, kad mainās ballu skaits? Kas to nosaka? Vai tiešām viss atkarīgs tikai no skolotāja subjektīvā viedokļa, vai arī no skolas, kurā skolnieks mācās?
Andris(19. g): “ Es uzskatu, ka katrā skolā vērtējums ir atšķirīgs. Tad, kad mācījos pamatskolā manas atzīmes svārstījās no 5 līdz 7 ballēm. Aizejot uz tehnikumu, mans novērtējums ir audzis. Es esmu starp labākajiem savā grupā. Neuzskatu, ka mācos daudz vairāk un apgūstamā viela ir vieglāka. Vienkārši saņemt augstāku atzīmi ir daudz vienkāršāk un vieglāk.”
Tomēr Andris nebūt nepriecājas par augstajām atzīmēm, jo zināšanu līmenis nebija pietiekami augsts, lai tikpat labu novērtējumu saņemtu centralizētajos eksāmenos.
Iespējams, ka daudzi skolnieki ir saskārušies ar līdzīga rakstura problēmu, kad, mainot skolu, mainās arī viņa sekmes. Citam tās paaugstinās, citam, pazeminās. Ir grūti izskaidrot, kāpēc tā notiek. To var izskaidrot arī ar skolotāju atšķirīgajām prasībām vai subjektīvo vērtējumu.
Vita (17. g): ” Man bija tāds gadījums, kad literatūrā bija jāraksta sacerējums par «Mērnieku laikiem». Tā kā nebiju to laicīgi uzrakstījusi, paņēmu draudzenes sacerējumu, kura mācās citā skolā. Viņa par savu darbu bija saņēmusi 10 balles. Es saņēmu 7 balles. Lūk arī precīzs piemērs tam, ka vienu un to pašu darbu, divi skolotāji novērtē atšķirīgi.”
Jautājot, vai skolniekiem tiek izskaidrota vērtēšanas sistēma pirms ieskaites, kontroldarba vai cita veida darbu uzsākšanas, vairākums atbildēja, ka netiek.
Agnese (17. g.):«Parasti vērtēšanu pēc ballēm mums izskaidro mācību gada sākumā. Tā jau ir kā tradīcija — skolotājiem tas vienkārši ir jādara, jo mācību pārzine tam ļoti seko. Protams, ka mēs saprotam, ka , lai sekmīgi mācītos, atzīmes nedrīkst būt zemākas par 4 ballēm, un labi skaitās no 7 līdz 10 ballēm. Tomēr mācību procesā, pirms svarīgu darbu veikšanas, vēlreiz vērtēšanas skalu izskaidro retais. Nevar runāt par filosofiju, vēsturi, ētiku un vēl dažiem priekšmetiem, kuru vērtēšana mums vienkārši nav izprotama, jo nekad netiek izskaidroti maksimālo punktu saņemšanas nosacījumi.
Tomēr matemātikā un latviešu valodā kritēriji mums ir skaidri — ir uzdevumi, un ir konkrēts punktu skaits par katru, kā rezultātā, saskaitot punktus, veidojas gala vērtējums pēc skolotāja izveidotās vērtēšanas skalas. Runājot par atšķirību starp 9 un 10 ballēm, varu minēt vienu piemēru. Kā jau zināms par dzejas deklamēšanu, t.i., informācijas iekalšanu un atkārtošanu, maksimālais punktu skaits, ko var saņemt ir 6 balles. Tomēr, deklamējot klases priekšā 15 minūtes fragmentu no Čaka eposa «Mūžības skartie», skolotāja vaicāja klases vērtējumu. Viņi vienbalsīgi nosauca 10 balles. Skolotāja man ielika 9. Kāds pamatojums? Viņa teica, ka 10 balles viņa atstās citai reizi. Smieklīgi. Kopš tās reizes tā arī neesmu sapratusi atšķirību starp šīm atzīmēm.”
Mairita (16. g): ” Ir priekšmeti, kur skolotājs uzreiz pasaka, ka augstākā atzīme, kuru mēs varam saņemt ir 8 balles, jo 9 un 10 balles var saņemt par īpašām zināšanām, bet skolotāja uzskata, ka šajā priekšmetā to nav iespējams izdarīt. Šajā gadījumā tā bija matemātikas skolotāja. Uzskatu, ka tas ir netaisnīgi, jo IZM nosaka visiem vienādas tiesības saņemt augstāko vērtējumu. Kādēļ citās skolās to var saņemt, bet mēs nē?”
Iespējams, ka augstākais novērtējums ne visiem ir svarīgs. Einārs (18. g) mācās viduvēji un viņu apmierina tas, ka augstākā atzīme, kas viņam ir — 7 balles. «Vidusskolā mācos dēļ vecākiem, jo pašam nav mērķis studēt augstskolā. Jau tagad es piestrādāju par krāsotāju brālēna firmā, tādēļ atzīmēm nepiešķiru lielu lomu. Nekad neesmu domājis par 5 un 6 ballu starpību. Galvenais, lai es skolu pabeigtu sekmīgi. Man ir draugs, kurš vēlas iegūt labāku atzīmi tikai tādēļ, ka vecāki viņu stimulē materiāli. Ja viņš ar labām sekmēm beidz mācību gadu, tad vecāki viņam nopērk konkrētu lietu, par ko viņi jau gada sakumā vienojušies. Pagājušogad tas bija motorollers. Iespaidīgi, vai ne?”
Šie ir tikai daži viedokļi par vērtēšanu skolā. Protams, cik katram skolēnam ir būtiska šī robeža starp ballēm, ir atkarīgs tikai no viņa paša. Realitāte ir acīmredzama — vērtēšanas sistēma ir pārāk slidena, lai katram skolniekam ar vienādu novērtējumu, būtu arī tāds pats zināšanu līmenis. Tas, kādu atzīmi skolēns saņems, ir atkarīgs tikai un vienīgi no skolotāja, kas viņu vērtē. Un, tā kā mēs esam dažādi, arī vērtējums vairāk vai mazāk būs subjektīvs.