Pārdos valstij piederošās «Baltic Pulp» akcijas

Ministru kabinets otrdien nolēma kā vienotu paketi pārdot valstij piederošās celulozes rūpnīcas projekta īstenotājas AS «Baltic Pulp» akcijas.

Valdība noteica, ka akcijas pārdodamas vienīgi par latiem, un to pārdošanas cenai jāatbilst Latvijas valsts ieguldījumam uzņēmumā. Par akcijām būs jānorēķinās desmit dienu laikā pēc pārdošanas.

Vēlmi iegādāties valstij piederošās akcijas jau iepriekš izteikusi Somijas kompānija «Metsaliitto Group», kas ir otra «Baltic Pulp» akcionāre.

Latvijas valsts ieguldījuma vērtību «Baltic Pulp» noteiks Privatizācijas aģentūra. Tās Administratīvā dienesta vadītājs Tālis Linkaits aģentūrai LETA sacīja, ka novērtējums tiks izstrādāts līdz šā mēneša beigām.

Valstij pieder 33% jeb 65 300 «Baltic Pulp» akciju, bet pārējie 67% akciju ir «Metsaliitto Group» īpašumā. Kopējais «Baltic Pulp» pamatkapitāla apjoms — 197 885 lati. Vienas akcijas nominālvērtība ir viens lats.

Valdības sēdes laikā zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) pēc Ministru prezidenta Einara Repšes («Jaunais laiks») aicinājuma informēja ministrus par pašreizējo situāciju celulozes rūpnīcas projekta īstenošanā.

Roze norādīja, ka ir sagatavots rūpnīcas sociāli ekonomiskais novērtējums, vēl tiek izstrādāts ietekmes uz vidi novērtējums, kas būs būtiskākais, nosakot, vai rūpnīca tiks celta.

Ministru prezidents atzina, ka viņam nav iebildumu pret investoru vēlmi celt šādu rūpnīcu, ja tajā tiks izmantota videi draudzīgākās bezhlora tehnoloģijas, kā arī ražotne neatradīsies pie Daugavas.

Jau ziņots, ka Ministru prezidenta biedra Ainara Šlesera (LPP) vadītā valdības darba grupa sarunām ar «Metsaliitto Group» šā gada septembra sākumā nolēma, ka celulozes rūpnīcas projektam īpašu valsts atbalstu nevajadzētu sniegt, jo, kā toreiz sacīja Šlesers, celulozes ražotne nekādā gadījumā nevarētu būt Latvijas prioritāte.

«Baltic Pulp» 2000. gadā tika izveidota ar mērķi sagatavot celulozes rūpnīcas projektu realizēšanai. Tika plānots, ka celulozes rūpnīca Jēkabpils rajona Ozolsalā ražošanu varētu sākt 2007. gadā.

«Metsaliitto» gan apsver iespēju atlikt celulozes rūpnīcas celtniecību, ja tuvākā gada laikā netiks saņemtas nepieciešamās atļaujas šādas rūpnīcas būvēšanai, aģentūru LETA informēja «Metsaliitto» vecākais viceprezidents sabiedrisko attiecību jautājumos Peka Kivela.

Viņš skaidroja, ka somu uzņēmums tuvākajā laikā plāno uzsākt vairākus lielus projektus, kuru vienlaicīga realizācija finansiālu apsvērumu dēļ nav iespējama. Kivela apstiprināja, ka «Metsalliitto» iecerējusi būvēt divas lielas kokzāģētavas Krievijā, kā arī celulozes rūpnīcu Urugvajā, kas pēc apjoma būtu līdzīga Ozolsalas projektam.

Urugvajā projekta realizācija varētu tikt uzsākta aptuveni pusotra gada laikā, un, ja līdz tam nebūs skaidrības par iespējām realizēt «Baltic Pulp» projektu, tas tiks atlikts. Pēc «Metsaliitto» pārstāvja domām, šādā gadījumā Ozolsalas celulozes rūpnīcas, kurā plānots ieguldīt ap 900 miljoniem eiro (aptuveni 586,8 miljoniem latu), celtniecība tiks atlikta līdz Urugvajas projekta īstenošanai, proti, vismaz uz pieciem gadiem. Kivela uzsvēra: ja visas formalitātes tiks nokārtotas laikus, «Baltic Pulp» būs somu uzņēmuma prioritāte.

«Baltic Pulp» sekretārs Grigorijs Rozentāls aģentūrai LETA pastāstīja, ka uzņēmums līdz novembra beigām plāno iesniegt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojam Ozolsalas projekta ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma precizējumus. Tiek prognozēts, ka ziņojuma gala variants varētu tikt pabeigts 2004. gada janvārī.

Savukārt nepieciešamās formalitātes, lai varētu uzsākt būvniecību, tajā skaitā skiču un tehniskā projekta izstrādi un būvniecības atļaujas saņemšanu, «Baltic Pulp» cer nokārtot līdz nākamā gada vasarai. Tad arī tiks pieņemts izšķirošais lēmums par projekta realizēšanu, apstiprināja «Metsaliitto» viceprezidents.

Kivela noliedza, ka «Metsaliitto» varētu pārdot «Baltic Pulp» projektu kādam citam uzņēmumam, lai gan ir pārliecināts, ka pēc nepieciešamo atļauju saņemšanas konkurentu interese par to noteikti būšot. Viņš ir pārliecināts, ka Baltijas valstu reģions ģeogrāfiskā stāvokļa un meža resursu dēļ ir izdevīgs celulozes rūpnīcas izvietošanai.

Jautāts par iespējām rūpnīcu būvēt Krievijā vai Baltkrievijā, Kivela atzina, ka nestabilās investīciju vides dēļ tuvākajos desmit gados tas visticamāk nebūs iespējams.

Uz augšu