JL Saeimas frakcija trešdien, iepazinusies ar demogrāfijas statistiku Latvijā, pauda vienprātīgu atbalstu iepriekš partijas līdera un premjera Einara Repšes izteiktajai iniciatīvai nekavējoties ķerties pie dzimstības problēmas risināšanas.
Saeimas Demogrāfijas apakškomisijas vadītāja Sarmīte Ķikuste frakcijas biedriem sīki un smalki stāstīja par katastrofāli mazo dzimstību Latvijā, kas agrāk vai vēlāk var novest pie traģiskām sekām, jo palielinās pensionāru skaits, taču nepieaug darbspējīgo skaits. Ja demogrāfiskā situācija Latvijā nemainīsies, tad 2050. gadā uz vienu darbspējīgu indivīdu būs 0,9 pensionāri.
Saeimas frakcijas vadītājs Krišjānis Kariņš pauda sašutumu par kritisko situāciju. «Skatoties uz šo statistiku es redzu, ka ir ziepes. Šobrīd mēs esam 2,3 miljoni, drīz būsim 1,3, tad 0,3 un pēc tam tikai vēstures grāmatas 156. lapaspusē,\" nākotnes ainu pesimistiski zīmēja Kariņš. Viņš norādīja, ka, nemainoties situācijai, Latvija būs spiesta importēt darbaspēku, un aicināja strauji rīkoties.
Viņš norādīja, ka šobrīd vienai Latvijas sievietei dzimst 1,2 bērni un pēdējo desmit gadu laikā šis rādītājs samazinājies divkārt. Kā vienu no galvenajām mazās dzimstības problēmām Baštiks minēja slikto ekonomisko stāvokli, viņš atzina, ka sievietes, kuras dzemdē bērnus, nonāk neapskaužamā situācijā, jo viņām jāiztiek ar niecīgiem pabalstiem, un norādīja, ka attīstīto Eiropas valstu prakse pierāda, ka programmas «Māmiņu alga» ieviešana ir efektīvākais līdzeklis, kā veicināt dzimstību. Viņš gan uzsvēra, ka nepieciešams rūpīgi izsvērt, kādā veidā visracionālāk būtu šādu programmu īstenot, un aicināja šādu valstu programmu ieviest jau no nākamā gada 1. oktobra.
Visi koalīcijas frakciju pārstāvji bija vienisprātis, ka dzimstības rādītāji Latvijā ir ārkārtīgi zemi, taču Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un apvienība «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK (TB/LNNK) atturīgāk vērtēja konkrēto priekšlikumu ieviest tā dēvētās «māmiņu algas» gada garumā, par pamatu ņemot viena no vecākiem iepriekš saņemto darba algu.
TB/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats norādīja, ka šo ideju nepieciešams rūpīgi apsvērt, lai neradītu ačgārnu situāciju, ka bagātās ģimenes saņem ļoti lielu finansiālo palīdzību no valsts, savukārt nabadzīgās māmiņas, kuras nestrādā, nesaņems neko. Viņš arī norādīja, ka aprēķiniem jābalstās uz reālām valsts iespējām un tāpēc ģimenēm būtu jāmaksā tādi pabalsti, kādus valsts var atļauties, piemēram, nosakot pabalstu minimālās algas apjomā, nevis iepriekš saņemtās algas apjomā.
Arī ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis atturīgi izteicās par, taču norādīja, ka frakcija to nebūt nenoraida, kā arī solīja, ka drīzumā frakcija lems par šo jautājumu un nāks klajā ar savu nostāju.