Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
/nginx/o/2018/07/11/8638525t1ha155.jpg)
Franču aktrisi Katrīnu Denēvu, kura trešdien nosvinēja savu 60. dzimšanas dienu, vairāk uztrauc nevis vecums, bet iespēja zaudēt enerģiju.
«Kad es skatos uz savu māti, es pārāk nesatraucos,\" viņa sacīja intervijā žurnālam «Paris Match». «Es sev saku, ka man ir labi gēni.\"
«Es nekad neesmu slēpusi savu vecumu, lielākoties tādēļ, ka man ir svarīga patiesība, bet arī lepnuma dēļ. Ja cilvēks melo par savu vecumu, tas ir slikts sākums dzīvē.\"
Viņa arīdzan noraidīja apgalvojumus par savu auksto raksturu. «Esmu atturīga sieviete, nevis auksta sieviete. Cilvēki, kas mani patiešām pazīst, to zina. Diemžēl, un es tiešām domāju — diemžēl, es esmu sieviete ar sirdi.\"
Viņa sevi dēvē par anarhisti, kas noraida liekulību, īpaši savā privātajā dzīvē.
Katrīna Denēva piedalījusies vairāk nekā 60 filmās, sākot ar «Le Vice et la Vertu» (1962), kuras režisors bija 2000. gadā mirušais Rožē Vadims. Viņš ir Denēvas dēla tēvs. Savukārt viņas meitas tēvs ir 1996. gadā mirušais izcilais itāļu aktieris Marčello Mastrojani.
Kopā ar savu māsu Fransuāzu Dorleaku viņa filmējās 1963. gada filmā «Les parapluies de Cherbourg» (\"Šerbūras lietussargi»), kas Kannu festivālā ieguva «Zelta palmu». Savukārt par 1981. gada filmu «Le dernier metro» («Pēdējais metro») un 1993. gada filmu «Indochine» («Indoķīna») Denēva saņēma «Cēzara» balvu, kas ir franču ekvivalents ASV Kinoakadēmijas «Oskara» balvai.
Denēva piedalās starptautiskas kosmētikas kompānijas reklāmās, viņa ir UNESCO vēstniece un pēdējos gados filmējusies televīzijas filmās.