Brīvības partijā – koķetēšana ar atbalstītājiem un rasu piederību

Brīvības partija dibināta 25. maijā. Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte, mūžībā aizgājušais bijušais Narkotiku apkarošanas biroja vadītājs Vilnis Ķipēns un BO VAS Dzelzceļa slimnīca «Biķernieki» valdes priekšsēdētājs un galvenais ārsts Gundars Prolis šā gada 12. aprīlī nāca klajā ar paziņojumu par Latvijas Brīvības partijas dibināšanu. Pēc piecām dienām viņi paši atzina, ka nevēlas kļūt par tās biedriem, bet tikai atbalstītājiem. Tāpat sacīja arī publiciste Marina Kosteņecka. Paziņojumu par partijas veidošanu bez tālāk minētajiem deputātu kandidātiem parakstīja arī Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģents Normunds Vaicis, taču viņa vārds starp kandidātiem nav atrodams. M. Kosteņecka un G. Prolis tomēr izvēlējās kandidēt vēlēšanās. Pēc Brīvības partijas (BP) dibināšanas tās lokomotīve Ziedonis Čevers ir paziņojis, ka BP noteikti piedalīšoties valdības veidošanā, ka partijas darba grupa strādā pie valdības deklarācijas, kura būšot gatava septembrī. Jūnijā G. Prolis plašsaziņas līdzekļiem atzina, ka BP plāno sadarboties ar galēji labējā politiķa Jerga Haidera vadīto Austrijas Brīvības partiju. Politologs Jānis Ikstens norāda, ka par BP idejisko un organizatorisko tēvu uzskatāms tieši bijušais Demokrātiskās partijas Saimnieks (DPS) līderis Z. Čevers. Nespējot vienoties par iekļaušanos apvienībā Centrs, viņš nāca klajā, kā raksta politologs, «ar oriģinālu, taču diez vai dzīvotspējīgu modeli sabiedrības plašākai iesaistīšanai lēmumu pieņemšanā, kas paredz dažādu nozaru ekspertu organizācijas ciešu un tiešu sadarbību ar Z. Čevera dibināto partiju». J. Ikstens atgādina, ka Z. Čevers jau piedzīvojis neveiksmi ar kreisi centriskām idejām 90. gadu vidū. Tagad bijušais DPS līderis iemēģinot roku izteikti labējā retorikā, uzsverot indivīda prioritāti attiecībās ar valsti, privātīpašuma aizsardzību caur nesaudzīgu noziedzības apkarošanu, brīvā tirgus atveseļojošo raksturu un plašas sociālās programmas vienlaikus. Politologs raksturo, ka BP attieksme pret Latvijas līdzdalību ES un NATO ir atturīga. Taču viņš norāda, ka «visai dīvaini skan BP vēlme veicināt sabiedrības integrāciju situācijā, kad tā ir paudusi vēlmi sadarboties ar J. Haidera vadīto Brīvības partiju Austrijā un stipri diskutablu priekšvēlēšanu reklāmas klipu demonstrēšanu televīzijā, biedējot ar migrantu viļņiem pēc Latvijas iestāšanās ES. Tieši tas arī ir kļuvis par Čevera Brīvības partijas pazīšanās zīmi».

11. jūlijā Brīvības partijas valde apstiprināja kandidātu sarakstus. Visos apgabalos kandidēs BO SIA Integrācijas un sociālo komunikāciju aģentūra prezidents Ziedonis Čevers, BO SIA Integrācijas un sociālo komunikāciju aģentūra Juridiskās nodaļas vadītājs Armands Stumbergs un BP valdes priekšsēdētājs, BO VAS Dzelzceļa slimnīca «Biķernieki» valdes priekšsēdētājs un galvenais ārsts Gundars Prolis, četros apgabalos – Latvijas Radio programmu vadītāja Marina Kosteņecka. Visi minētie uzskatāmi par partijas lokomotīvēm. Z. Čevers, līdzīgi kā vairāki citi partijas biedri, savulaik ir bijis aktīvs komjaunatnes darbinieks. 1994. gadā viņš piedalījies Demokrātiskās partijas Saimnieks dibināšanā, ievēlēts par tās priekšsēdētāju, bijis 6. Saeimas deputāts. Z. Čevera veidotajai valdībai pietrūka vienas deputātu balss, lai tā tiktu apstiprināta. Interesanti, ka pēc pašvaldību vēlēšanām Rīgas domē Z. Čevers pavīdēja kā jaunievēlētā mēra Gundara Bojāra konsultants. Z. Čevera tāpat kā citu politiķu, citu sabiedrībā pazīstamu cilvēku – Ilgas Kreituses (tolaik Gravas), Aivara Kreitusa, Igora Bukovska, Andreja Inkuļa, Vladlena Dozorceva, Gunāra Koemeca un Gregorija Krupņikova – paraksts figurēja toreizējam Valsts prezidentam Guntim Ulmanim adresētajā vēstulē, lūdzot mainīt drošības līdzekli Ivanam Haritonovam. Z. Čevers ir arī viena no Latvenergo triju miljonu lietas atslēgas figūrām. Proti, viņa padomnieks un biroja vadītājs (1996. gadā Z. Čevers bija Ministru prezidenta biedrs, kas koordinēja iekšlietu struktūras; viņam bija izveidots savs birojs ar ievērojamu štatu) advokāts Modris Supe bija cieši saistīts ar Lihtenšteinas firmu, kurā pazuda Latvenergo trīs miljoni. M. Supe veica arī koordinācijas darbus dienās, kad afēra draudēja izjukt, – par šo epizodi ierosinātas četras krimināllietas. Nepārprotami, tik augstu stāvošas amatpersonas – premjera biedra biroja vadītāja – iesaistīšanās Latvenergo naudas lietu kārtošanā izpildītājiem varēja radīt priekšstatu, ka visi jautājumi ir saskaņoti visaugstākajā līmenī. Parlamentārā izmeklēšanas komisija prasīja ierosināt krimināllietu arī pret M. Supi, tomēr prokuratūra to nedarīja. Jāatzīmē, ka bijušais prokurors A. Stumbergs 1995. gada oktobrī, būdams alkohola reibumā, sašāva kafejnīcas Lita darbinieku Valentīnu Voščenko. Cietušais, sniedzot liecības, stāstīja, ka A. Stumbergs kafejnīcā smēķējis, taču tas nav bijis atļauts. Viņš to aizrādījis, bet A. Stumbergs piedāvājis «iziet laukā aprunāties». Izejot no kafejnīcas, A. Stumbergs kafejnīcas darbiniekam vairākas reizes iešāvis no sava dienesta ieroča. A. Stumbergs, būdams prokurors, izmeklēja par izspiešanu organizētā grupā notiesātā Ivana Haritonova lietu, taču pēc šā incidenta iesniedza atlūgumu un vēlāk strādāja kādas firmas apsardzē. 2000. gada 23. novembrī prokuratūra atsauca apelācijas protestu smagu miesas bojājumu nodarīšanā apsūdzētā bijušā prokurora A. Stumberga attaisnošanā. Līdz ar to Augstākā tiesa izbeidza apelācijas tiesvedību, un stājās spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru A. Stumbergs tika attaisnots viņam inkriminētajā noziegumā. 2001. gada sākumā viņš Ģenerālprokuratūrā iesniedza lūgumu atjaunot viņu amatā Organizēto noziegumu un citu nozaru specializētajā prokuratūrā.

Daļa biedru BP ir no Z. Čevera iepriekš vadītās Demokrātiskās partijas Saimnieks, kura iekļuva 6. Saeimā, bet 7. Saeimas vēlēšanās neieguva pat 3 procentus balsu. Interesanti, ka Z. Čevers ir 2001. gada novembrī dibinātās a/s Baltijas–Āzijas finansu korporācija līdzīpašnieks. Lursoft datos norādīts, ka Z. Čeveram korporācijā pieder 10 560 daļas jeb 5% no korporācijas kapitāla. Daļu kopējā vērtība – 66 105,6 lati. Šīs korporācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Diāna Elksnīte ir BP kandidātu sarakstā.

Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes asociētais profesors Valdis Blūzma 1993. gadā uz 5. Saeimu kandidējis Demokrātiskās centra partijas sarakstā, 1994. gadā Rīgas domes vēlēšanās – no Demokrātiskās partijas, 1997. gadā RD vēlēšanās – no Demokrātiskās partijas Saimnieks (DPS) saraksta, 2001. gada RD vēlēšanās – no Latvijas Demokrātiskās partijas saraksta. Vakara Ziņas 1997. gadā par V. Blūzmu rakstīja, ka viņš desmit gadus neesot interesējies par savu meitu un ka šķirtā sieva viņu apvainojot sadarbībā ar čeku. RD Komunālās saimniecības pārvaldes priekšnieks Pēteris Jaudzems 1995. gadā 6. Saeimas vēlēšanās kandidēja no DPS saraksta. SIA Rietumi direktors Armands Gritāns 2001. gadā kandidējis Jēkabpils domes vēlēšanās Jaunās kristīgās partijas sarakstā. AAS ERGO Latvija dzīvība valdes loceklis Ivars Priedītis ir bijis Latvijas Demokrātiskās darba partijas biedrs, 1997. gadā neoficiāli minēts kā iespējamais DPS izvirzītais kandidāts uz finansu ministra amatu A. Šķēles otrās valdības veidošanas laikā, 1998. gadā kandidējis DPS veidotā ēnu kabineta finansu ministra amatam.

SIA Moliņš direktors Imants Jānis Bērziņš, a/s air Baltic Corporation perona koordinators Aivars Gūtmanis, SIA Velda direktors Ivars Rudzītis, SIA Klāni rīkotājdirektors Daniels Stankevičs, Lauku amatnieka uzņēmuma Kalēju nams amatnieks Vladimirs Jeršovs.

Rīgas Tehniskās universitātes Modelēšanas un imitācijas katedras vadītājs profesors Jurijs Merkurjevs, LU docents Aivars Straume, Daugavpils Bērnu un jauniešu sporta skolas nr. 1 paukošanas trenere Jūlija Vansoviča, Sabiedriskās organizācijas LU žurnāla Latvijas Vēsture fonda prezidente, žurnāla redaktore Ļubova Zīle, BO SIA LZA Ekonomikas institūta padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Počs.

RD Īpašuma pārvaldes īpašuma uzskaites nodaļas vadītājs Igors Krievs, Krāslavas rajona Dagdas pagasta padomes priekšsēdētāja Sandra Viškure.

Arī pašlaik parlamentā ir daudz mediķu, taču viņu klātbūtne likumu pieņemšanā nav uzlabojusi ārstu un medicīnas māsu algas, remontus slimnīcās, aparatūras iegādi un citu. Tomēr BP rindās manāms pulciņš medicīnas darbinieku: Latvijas Onkoloģijas centra konsultatīvās poliklīnikas vadītāja Maritta Ņikitina, medicīnas jomai pietuvinātais P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas tehniskais direktors Aleksandrs Perekrests, BO VAS Dzelzceļa slimnīca «Biķernieki» Darba aizsardzības organizācijas un kontroles nodaļas vadītājs Andis Šnēvelis, Ludzas rajona slimnīcas kardiologs Nikolajs Prussakovs, LU Medicīnas fakultātes profesore, prodekāne Ingrīda Rumba.

Pārtikas un veterinātā dienesta Dzīvnieku veselības metodikas sektora vadītāja vietnieks Atis Brants, BO SIA Sporta klubs «Rīga», SO Hokeja klubs «Rīga – 2000» pārstāvis Ēvalds Grabovskis, SIA Rīgas juridiskā konsultācija juriskonsults Salvis Kozlovs. Vēl kandidātu sarakstā ir a/s Multibanka sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Lasmanis, pensionāri Zigurds Lorencs, Taiga Rācene un Atis Meibergs, bezdarbnieki Svetlana Polovko un Uldis Rudziks.

Kad Latvijas Televīzija (LTV) reizi bija pārraidījusi BP reklāmu, kurā melnādains vīrs stāv pie Brīvības pieminekļa un otrs melnādainais vīrietis skūpsta latviešu tautumeitu, LTV apdomājās, reklāmu klasificēja par rasu naidu veicinošu un atteicās pārraidīt. Reklāmu ar melnādaino vīriešu attēliem BP izplatīja arī drukātu lapiņu veidā. Los Amigos melnādainie mūziķi Pīters Mensaha un Čineds Kristofers Edžugo, kuri bija redzami klipā, Rīgas apgabaltiesā iesniedza prasības pret šo politisko partiju, katrs pieprasot 30 001 latu kompensācijā par cieņas un goda aizskaršanu, jo reklāmas veidotāji viņus neesot informējuši par reklāmas mērķi. Taču Drošības policija 2. augustā pieņēma lēmumu atteikt ierosināt krimināllietu. Mūziķi solījās lēmumu pārsūdzēt. Z. Čevers pēc skandāla uzsvēra, ka nesen dibinātajai BP ar strīdīgo televīzijas klipu palīdzību īsā laikā ir izdevies panākt augstu partijas atpazīstamību.