Trešdien, tiekoties ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, komisārs uzsvēra, ka \"Latvija tūlīt kļūs par Eiropas Savienības valsti, kurā visiem ir jāpiedalās kopīgajā projektā, pat ja tas ir grūti, vairāk jāskatās uz priekšu nekā atpakaļ\".
EP cilvēktiesību komisārs aicina vienkāršot naturalizācijas prasības
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Hils-Robless pauda, ka tieši nepilsoņu statuss Latvijā ir lielākā integrācijas problēma, un izteica pārliecību, ka naturalizācijas procedūra ir pārāk sarežģīta. Komisārs gan uzsvēra, ka \"neviens neapstrīd nepieciešamību labi zināt valsts valodu, norādot, ka tieši valsts valoda ir valsti veidojošais pamats\".
Komisārs gan atzina, ka no mazākumtautībām ir dzirdējis bažas, ka valodas politika Latvijā mērķēta vairāk uz asimilāciju nekā uz integrāciju. Tajā pašā laikā Hils-Robless teica, ka, tiekoties ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski, guvis apliecinājumu, ka valsts valodas īstenotā politika virzīta uz mērķi nodrošināt konkurētspējīgu mazākumtautību skolu izglītības sistēmu. Viņš arī uzsvēra, ka ministrs apliecinājis, ka valsts valodas mācīšanas proporcija 60 pret 40 būs galējais solis izglītības reformā.
Hils-Robless apliecināja, ka ir pārliecināts par valdības labajiem mērķiem un nešaubās, ka valdība nevēlas mazākumtautības Latvijā asimilēt. \"Ja pat kādam prātā būtu doma par asimilāciju, tā būtu smaga kļūda, jo sabiedrību vienmēr svarīgāk ir pārliecināt, nevis uzvarēt. Pretējā gadījumā var iestāties smagas sekas nākotnē.\"
Sarunas noslēgumā drūmu ainu par mazākumtautību tiesībām Latvijā komisāram ieskicēja kreiso spēku apvienības \"Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā\" deputāts Vladimirs Buzajevs, kurš uzsvēra, ka valdībā nav neviena mazākumtautību pārstāvja un arī parlamentā mazākumtautību aizstāvji \"ir galīgā un mūžīgā opozīcijā\". Viņš arī pauda pārliecību, ka izglītības reforma ar proporciju 60 pret 40 ir tikai pirmais solis un valdība centīsies valsts valodas pozīcijas aizvien nostiprināt.
Buzajevs arī aicināja komisāru apsvērt iespēju Latvijā atjaunot EDSO misiju. Laika trūkuma dēļ komisār neatbildēja uz Buzajeva teikto, savukārt komisijas deputāte Anta Rugāte aicināja komisāru vairāk iedziļināties jautājumā par mazākumtautību tiesībām Latvijā, norādot, ka Buzajeva teiktais ir pārspīlējums. Rugāte uzsvēra, ka latvieši un latviski runājošie lielā daļā Latvijas teritorijas ir mazākumā un \"šādā situācijā panākt savas valsts valodas un vides eksistenci ir ārkārtīgi sarežģīti\".
Runājot par vispārīgām cilvēktiesību problēmām, komisārs deputātiem atzina, ka Latvijā ir lēna tiesu procedūra, apcietinājuma vietas ir sliktā stāvoklī un ir arī saasinātas sociālās problēmas, jo daudzi cilvēki trūkuma dēļ tiek izlikti no dzīvokļiem. Komisārs pauda, ka līdz ar Latvijas integrāciju ES ekonomiska rakstura problēmas Latvijā pakāpeniski atrisināsies.
Tiekoties ar Eiropas Padomes parlamentāro delegāciju, komisārs atkārtoti norādīja, ka naturalizācijas prasības Latvijā uzskata par pārāk sarežģītām, un aicināja tās vienkāršot. Viņš pauda pārliecību, ka valsts interesēs būtu panākt nepilsoņu skaita samazināšanos un šī iemesla dēļ valsts varētu finansēt naturalizācijas eksāmenu kārtošanu, neprasot papildu samaksu no pretendentiem.
Hils-Robless norādīja, ka par nepareizu uzskata Latvijas praksi, ka \"nepilsoņu bērniem dzimst nepilsoņi\".
\"Šie nepilsoņi rada arvien jaunus nepilsoņus, kas, manuprāt, ir aplamība,\" norādīja komisārs.
Viņš piedāvāja apsvērt iespēju bērnu vecākiem ļaut izvēlēties bērna pilsonību.
Komisārs arī atkārtoti pauda pārliecību, ka Latvijā vēlēšanu tiesības pašvaldību vēlēšanās būtu jānodrošina nepilsoņiem. Viņš uzsvēra, ka noteiktas sabiedrības daļas atstāšana ārpus visas sistēmas neveicina integrāciju un var radīt problēmas nākotnē.
Latvijas delegācijas loceklis Juris Dobelis komisāram centās skaidrot, ka jautājums par krievu tiesību neievērošanu ir pārlieku politizēts, uzsverot, ka, piemēram, Polija vai Baltkrievija, kuras tautieši dzīvo Latvijā, nekad nav sūdzējušās par viņu tiesību pārkāpumiem. Dobelis arī uzsvēra, ka par nenormālu uzskata situāciju, ka liela daļa iedzīvotāju neprot valsts valodu. \"Jums viņi saka, ka grib mācīties, bet, tiklīdz jūs aizbrauksiet, visi solījumi būs vējā. Tā ir tāda divkosība,\" situāciju Latvijā skaidroja Dobelis.
Deputāts norādīja, ka Latvijas valdība var apsvērt iespēju piešķirt vēlēšanu tiesības nepilsoņiem, taču atzina, ka pareizais virziens būtu nepilsoņiem domāt par iespēju iegūt Latvijas pilsonību.
Tikšanās noslēgumā komisārs aicināja deputātus aktivizēt dialogu ar mazākumtautībām. Viņš gan atzina, ka savā ziņojumā centīsies pēc iespējas objektīvāk atspoguļot abu pušu nostāju un argumentus, taču atzina, ka ziņojumā noteikti aicinās pārdomāt iespēju atsevišķas lietas mainīt.
\"Es ceru, ka jūs manu misiju uztverat kā sadarbības misiju. Neesmu ieradies šeit, lai sarežģītu jūsu dzīvi un darbu,\" sacīja Hils-Robless.