Raksta autora Kārļa Rebiņa izteikumus par ebrejiem izvērtēt lūdza īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks, savukārt krievu valodā iztulkotā raksta fragmentus laikrakstos \"Vestji Segodņa\" un \"Čas\" lūdzs izvērtēt Garda, norādot, ka latviešu valodā vārds \"žīds\" nav aizskarošs, bet krievu valodā vārds \"žid\" gan uzskatāms par ebrejus apvainojošu.
Nesaskata nacionālā naida kurināšanu \"Gardas meiteņu\" laikraksta publikācijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Abus iesniegumus DP vērtējusi kopā, jo tie abi attiecas uz laikrakstā \"DDD\" (\"Deokupācija, Dekolonizācija, Deboļševizācija\") publicēto rakstu.
\"DP uzskata, ka Kārļa Rebiņa rakstā \"Vēstures viltotāji\", kura pamattēma bija lielvalstu ārpolitikas kritika, tikai vienā no rindkopām autors netieši pieskaras jautājumam par holokausta vēstures problēmām, pēc savas izpratnes traktējot atsevišķu autoru brīvi traktētos secinājumus,\" minēts DP atzinumā, tāpēc drošībnieki norāda, ka rakstu kopumā nevar uzskatīt par apzinātu nacionālā naida kurināšanu.
Izvērtējot krievu valodā iznākošo laikrakstu publikācijas, DP atzīst: \"Tā nav nacionālā naida kurināšana, bet publicēti tikai tieši citāti.\"
Gardas un viņa domubiedreņu izdotajā avīzē bija rakstīts, ka Otro pasaules karu izraisījis nevis Vācijas diktators Ādolfs Hitlers, bet gan \"pasaules bagātākie\" ebreji - toreizējais britu premjerministrs Vinstons Čērčils un ASV prezidents Teodors Rūzvelts. Par ebreju vēsturnieku sacerējumu Rebiņš dēvē \"leģendas par gāzes kamerām\", kurās nonāvēti seši miljoni ebreju. Turklāt ebrejus raksta autors apzīmē šo tautu aizskarošā vārdā.
Pēc Muižnieka domām, publikācija \"iziet ārpus personas tiesībām uz vārda brīvību un šādas vārda brīvības nav pieļaujamas demokrātiskā sabiedrībā\".
Ministrs norādīja, ka \"raksta autors apgalvojuma formā apstiprinātus faktus no cilvēces tumšāko nelietību saraksta nosaucis par meliem\", turklāt īpašas bažas viņā raisot fakts, ka laikraksts ir pieejams \"gandrīz neierobežotam personu lokam, jo ir brīvi lasāms ne tik vien drukātā veidā, bet arī internetā, tā radot potenciāli bīstamas sekas plašai sabiedrībai, kā arī publiski aizskarot konkrētas etniskas grupas godu un cieņu\".
Savukārt Garda BNS iepriekš sacīja, ka rakstā nevienas tautas gods un cieņa nav aizskarti.
Gardas un viņa vadītās izdevniecības \"Vieda\" vārds plašāku atpazīstamību guvis pēc jauniešu sacerējumu konkursa, kurā piedāvātie temati nereti vērtēti kā šovinistiski. Izdevēja atbalstītāju pulciņu mediji nodēvējuši par \"Gardas meitenēm\".