Šlesers neatbalsta celulozes rūpnīcas būvniecību

Šlesers, kurš vada valdības darba grupu sarunām ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem, uzskata, ekonomiskais ieguvums Latvijai no Ozolsalā plānotās rūpnīcas neatsvērtu tās ietekmi uz vidi, tai skaitā Daugavas ūdens kvalitāti. Ministru prezidenta biedru apbēdinājusi arī \"Metsaliitto\" atteikšanās līdzās celulozes rūpnīcai būvēt arī papīra ražotni, no kuras ekonomiskais efekts būtu krietni lielāks nekā tikai no celulozes rūpnīcas.

Šlesers par savu nostāju trešdien, 3.septembrī, informēs pārējos valdības darba grupas locekļus - zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, ekonomikas ministru Juri Lujānu, tieslietu ministru Aivaru Aksenoku, finanšu ministru Valdi Dombrovski, kā arī vides ministru Raimondu Vējoni.

Darba grupai būs jāvienojas par kopēju pozīciju plānotās celulozes rūpnīcas jautājumā, pēc tam par darba grupas lēmumu tiks informēts investors - \"Metsaliitto\", stāstīja Šlesera pārstāve. Jautājumu paredzēts skatīt arī valdībā.

Ulme-Sila norādīja, ka iespējamā atteikšanās sniegt īpašu atbalstu \"Metsaliitto\" piedāvātajam celulozes rūpnīcas projektam Ozolsalā neizslēdz iespēju izskatīt citus līdzīgus projektus, ko piedāvātu kādi citi investori, jo Latvijas tautsaimniecībai investīcijas ir nepieciešamas. Pagaidām gan neviens šāds piedāvājums neesot saņemts.

Arī Ministru prezidents Einars Repše uzskata, ka jebkuras investīcijas un ekonomiskā aktivitāte ir apsveicama, ja tā nes labumu valstij un neapdraud ekoloģisko situāciju, aģentūrai LETA sacīja premjera palīdze preses jautājumos Kristīne Jučkoviča.

Savukārt zemkopības ministrs Mārtiņš Roze pastāv uz iepriekš vairākkārt pausto viedokli, ka izšķiršanās noteicošais faktors par celulozes rūpnīcas būvniecību Ozolsalā būs vides novērtējuma galīgais ziņojums, ministra nostāju aģentūrai LETA pauda Zemkopības ministrijas preses un sabiedrisko attiecību nodaļā.

\"Metsaliitto\" viceprezidents Ēro Kitele aģentūrai LETA atzina, ka uzņēmums nav informēts par Šlesera pausto viedokli, un nevēlējās to komentēt pirms nav saņemta oficiāla informācija. \"Nedomāju, ka būtu nopietni šo jautājumu diskutēt ar masu mediju starpniecību,\" sacīja Kitele.

Viņš arī nevēlējas komentēt, vai celulozes rūpnīcas projekts tiks realizēts, ja netiks saņemts valdības atbalsts.

Tomēr investoru pārstāvis uzsvēra, ka līdz šim sarunās ar Šlesera vadīto darba grupu ir panākta vienošanās par valdības sniegtā atbalsta pasākumu paketi. Lai gan sākotnēju bijusi krietni lielāka, ilgstošu sarunu gaitā šā atbalsta pasākumu pakete samazināta, ko varētu uzskatīt par normālu valdības atbalstu lielu investīciju piesaistei jebkurā Eiropas Savienības valstī.

Turklāt vēl augusta vidū, tiekoties Ministru prezidentu Einaru Repši, kā arī premjera biedru, tiem sniegta informācija, ka bez pētījumu un aprēķinu veikšanas investors nevar uzņemties papīra rūpnīcas celtniecību, un panākta vienošanās, ka pēc referenduma Latvijas speciālistu delegācija Šlesera vadība apmeklēs Somijas celulozes rūpnīcas, lai iepazītos ar to darbības ekoloģiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem un lemtu par turpmāko valdības rīcību.

Latvijas valdības vadītājiem arī apliecināts, ka uztraukumam par rūpnīcas draudiem ekoloģijai neesot pamata, jo tajā tikšot izmantotas iespējami labākas tehnoloģijas.

\"Ceru, ka pēc referenduma satiksim Šlesera kungu, lai pārrunātu šo jautājumu. Tas nav jautājums, ka var atrisināt rīt vai parīt,\" sacīja uzņēmuma viceprezidents.

Uz augšu