Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Repše atzīmēja, ka viens no reģiona pamatmērķiem ir veidot biznesa attīstībai draudzīgu vidi, kas ļaus iegūt vadošas pozīcijas starptautiskā līmenī sektoros, kuros reģiona potenciāls ir vislielākais.
Šādu iespēju, pēc Ministru prezidenta domām, nodrošina vairāki Baltijas jūras reģiona rādītāji: tas ir visstraujāk augošais reģions Eiropā, līdz ar Eiropas Savienības (ES) paplašināšanos gandrīz visas Baltijas jūras valstis būs ES dalībvalstis ar vienotu likumdošanas, administratīvo sistēmu un ES iekšējo tirgu, turklāt reģionā ir augsti izglītoti, daudzas valodas pārvaldoši darbinieki.
"Baltijas jūras reģions ir perfekts piemērs, kā ES var integrēties austrumi un rietumi. Reģionam ir liels potenciāls. Mūsu atšķirības ir mūsu spēks, ja mēs varam vienoties par mērķiem un kopā tos sasniegt," uzrunā teica Repše.
Ministru prezidents atzīmēja, ka tagad ir pienācis laiks nospraust jaunas prioritātes, kas ļautu īstenot reģiona milzīgās iespējas.
Repše uzsvēra partnerības lomu starp valsts un privāto sektoru reģiona ekonomiskās izaugsmes stiprināšanā, kas ir viena no Baltijas attīstības foruma samita galvenajām diskusiju tēmām.
Premjers uzsvēra, ka šis sammits ir iespēja radīt kopīgu platformu, lai apspriestu jaunas idejas un dibinātu kontaktus. Repše izteica cerību, ka sammits novedīs pie jaunām partnerattiecībām un praktiskiem rezultātiem.
Uzrunas noslēgumā Ministru prezidents atzinīgi novērtēja foruma izveidotāja un vadītāja, bijušā Dānijas ārlietu ministra Ufes Elemana-Jensena ieguldījumu Baltijas valstu atjaunotās neatkarības atzīšanā. Premjers atzina, ka Baltijas attīstības forums paver plašas iespējas valsts, privātā sektora un mediju pārstāvjiem radīt vienotu platformu diskusijām par reģiona attīstībai nozīmīgiem jautājumiem, kā arī jaunu kontaktu un partnerību izveidei.
Foruma priekšsēdētājs Elemans-Jensens, uzrunājot klātesošos, pauda prieku par lielo atbalstu foruma rīkošanā, kas esot pārsniedzis iepriekšējās cerības.
"Šis ir jubilejas sammits. Drīz astoņas no desmit Baltijas jūras reģiona valstīm būs ES. Mēs ilgi gaidījām ES paplašināšanos, un tagad mums ir iemesls svinēt. Mums jāsvin gan mūsu līdzības, gan atšķirības," sacīja Elemans-Jensens, uzsverot, ka reģiona pagātne ir izaicinājums nākotnei.
Aviokompānijas "SAS" pārstāvis Jorgens Lindegards savā uzrunā atzīmēja, ka Baltijas jūras reģions nav teorētiska koncepcija, bet gan realitāte. "Tas ir kaut kas īpašs, ne tikai tādēļ, ka mēs šeit dzīvojam, bet tādēļ, ka mums ir milzīgs potenciāls kļūt labākiem," uzsvēra uzņēmējs, piebilstot, ka reģions bez Krievijas pilsētām Sanktpēterburgas un Kaļiņingradas būtu "nepiedodama kļūda un nopietns kavēklis attīstībai".
Svētdien Rīgā sākas piektais gadskārtējais Baltijas attīstības forums, kas turpināsies līdz otrdienai, 7.oktobrim. Latvijā šāds pasākums notiek pirmo reizi. Paredzēts, ka tajā piedalīsies aptuveni 400 dalībnieki - valdības, ekonomisko un akadēmisko aprindu, kā arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvji no Baltijas jūras reģiona valstīm.
Šī gada sammitā tiks pārrunāta Baltijas jūras reģiona attīstība pēc ES paplašināšanās, sadarbības veidošana, lai nodrošinātu ekonomisko izaugsmi Baltijas reģiona valstīs, un citas tēmas. Specializētie sammita jautājumi skars sadarbības iespējas veselības aprūpes uzlabošanas un informācijas un sakaru tehnoloģiju attīstības jomās.
Šogad foruma vadmotīvs ir "Jaunā Eiropa tiekas ar veco Eiropu: Baltijas jūras reģions kā globālais līderis".
Baltijas attīstības forums tika dibināts 1999.gadā. Tā mērķis ir savstarpējo kontaktu veicināšana un darba kārtības noteikšana Eiropā. Foruma mērķis ir sekmēt attīstības potenciālu Baltijas reģionā, veidojot jaunas uzņēmējdarbības līderu, valsts un pašvaldību, zinātnieku un mediju partnerattiecības. Foruma misija ir padarīt Baltijas jūras reģionu par dinamisku un plaukstošu ekonomisko līderi Eiropā un pasaulē.