Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pagājušo ceturtdien Briselē notika Eiropas Savienības dalībvalstu tieslietu ministru tikšanās, kur piedalījās arī topošo dalībvalstu ministri – tātad arī Latvijas tieslietu ministrs Aivars Aksenoks. Citu jautājumu starpā tika apspriests ES direktīvas projekts par to pastāvīgo iedzīvotāju juridisko statusu, kas nav dalībvalstu pilsoņi, bet ir bezpavalstnieki vai trešo valstu pilsoņi. Direktīva paredz, ka dalībvalstīs pastāvīgi dzīvojošie trešo valstu pilsoņi vai bezpavalstnieki būs tiesīgi brīvi pārvietoties pa ES valstīm, apmesties tur uz dzīvi, strādāt un mācīties, saņemt sociālās garantijas.Direktīvas galvenais mērķis – samazināt tiesiskās atšķirības starp ES valstu pilsoņiem un pastāvīgiem iedzīvotājiem. Dokuments pašreiz atrodas izstrādes stadijā, bet plānots, ka jau jūnijā stāsies spēkā.Latvijas apstākļos nosauktās personas (pēc Briseles definīcijas) tiek pielīdzināti nepilsoņiem un šeit dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem, jo viņi ir Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji. Nianse ir tur, ka topošo dalībvalstu pilsoņiem pēc iestāšanās ES tiesības strādāt vai dzīvot ES valstīs būs ierobežotas, jo iestāšanās sarunu laikā vairākas dalībvalstis panāca, lai tiktu ievērots pārējas periods no trīs līdz pat septiņiem gadiem. Bet direktīvas projektā tādi ierobežojumi attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem vai bezpavalstniekiem pagaidām nav paredzēti. Kā teikts dokumenta projektā, šie cilvēki saņems īpašu apliecību “Eiropas kopienas pastāvīgais iedzīvotājs”. Līdz ar to mūsu amatpersonas jau pauduši satraukumu, ka, lūk, “Latvijas pilsoņi tiks diskriminēti”, ka “nedrīkst radīt nelabvēlīgākus apstākļus saviem iedzīvotājiem”, ka “šīs direktīvas attiecināšana uz nepilsoņiem Latvijai nozīmētu atteikšanos no mērķa panākt šīs iedzīvotāju grupas naturalizēšanos” un ka “Latvijas nepilsoņa statusa noteikšana un tiesības joprojām ir tikai Latvijas valsts jurisdikcijā”.Vai to ir jāsaprot tā, ka mūsu amatpersonas mēģinās panākt, lai direktīvas noteikumi neatteiktos un Latvijas nepilsoņiem? Lai valstij tik dārgi un mīļi nepilsoņi nesavāktu čemodānus un nekur no šejienes neaizmuktu?Johaidī! Kas notiek?! Negribu vainot amatpersonas aprobežotībā, bet sanāk tā, ka “nacionālo interešu aizsardzība” kā zirga klapes sašaurina arī radošas domāšanas spējas. Faktiski tagad pavērās unikāla iespēja uz vecās Eiropas rēķina tikt vaļā no padomju laiku vissmagākā mantojuma, bet valdošie pēkšņi izsludina lozungu “Savus nepilsoņus nevienām neatdosim!” Traks var palikt!Nu lai jau tie pilsoņi samierinās ar to “diskrimināciju”, jo pārējas periods, kad tiks ierobežota viņu brīvā pārvietošana, jau ir noteikts. Bet kamēr minētā direktīva nav galīgi izrediģētā, jāizmanto iespēju pārvērst tās pantus Latvijai izdevīgā virzienā un panākt, lai nepilsoņiem būtu pēc iespējas brīvāki nosacījumi aizbraukšanai.Vai, vai! Viņiem nebūs stimula naturalizēties! – vaimanā amatpersonas. It kā agrāk to stimulu bija par maz. Pajautājiet Naturalizācijas pārvaldes priekšniecei E. Aldermanei par stimuliem, viņa šai ziņā ir visnotaļ kompetentā. Turklāt, pēc aprēķiniem, no pusmiljona Latvijā esošiem nepilsoņiem tikai ap 200 tūkstošiem varētu naturalizēties. Bet ja ņemam vērā, ka Naturalizācijas pārvaldes “maksimālā jauda” ir tikai 16 tūkstoši jaunpilsoņu gadā, tad perspektīvas ir visai neskaidras. Uz Krieviju arī izbrauc tikai ap tūkstoti cilvēku gadā. Cik tad gadu gaidīsim, kamēr viss stabilizēsies?Jeb mūsu amatpersonas raizējas par to, ka ātrāk no Latvijas izbraukušie nepilsoņi aizņems trauku mazgātāju, ielu slaucītāju, atkritumu izvedēju un citus goda amatus un pilsoņiem vecajā Eiropā nekas netiks?Samierināsimies arī ar to. Toties interesanti būs pavērot, kā šie nepilsoņi pieprasīs jauno mītņu zemju valdībām padarīt krievu valodu par oficiālo, kā pieprasīs izglītību dzimtajā valodā, kā pieprasīs atvieglot valodas un naturalizācijas prasību nosacījumus. Kas to lai zina, varbūt, vecajai Eiropai iepatiksies arī mūsu problēmu garša.Vladimirs Čepurovs