Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ne reizi vien dzirdēts teiciens par politiķu un viņu sponsoru dzīvi: buldogu cīņa zem paklāja. Pa brīdim ārā izlien astes gals vai niknumā saverkšķīts purns, bet buldogus aplūkot visā godībā nav lemts. Nupat gan skatītājiem kļuvušas redzamas nagainas ķepas. Bet, ja atmetam tēlainus salīdzinājumus, tad šogad skaidri saskatāmas kļuvušas dažas norises – ēnu ekonomikas pīlāri ir ķērušies pie "kārtības ieviešanas". Varbūt Peimaņa un tagad Liscova slepkavība katra atsevišķi šķiet nesaistīta ar patiesajiem procesiem valstī. Bet, atsaucot atmiņā arī tos notikumus, kas nav krimināli, un palūkojoties uz dažiem pēdējās nedēļas lēmumiem un paziņojumiem, kopaina veidojas netīkama. Gada sākumā, 25. janvāra Saeimas plenārsēdē, bija mēģinājums pieņemt grozījumus Alkohola aprites likumā. Oskars Grīgs toreiz problēmu vērtēja vairāk politiski, gan saistot notiekošo ar ekonomiskām sekām. Proti, spirtu varētu ražot arī Latvijā, nevis dzīvot no Krievijā ražotā spirta un alkohola, neuzliekot tam lielu akcīzes nodokli. Protams, kaut ko ievedot, vienmēr tiek " pievienota" arī kontrabanda. Debatēs par likuma grozījumiem visvairāk pārsteidza "tēvzemieša" Jura Dobeļa atbilde Oskaram Grīgam: "Tātad tikai pēc okupācijas beigšanās mēs esam sapratuši, ka spirts jādzer un ka viņš jāražo Latvijā. Nu, tātad, Grīga kunga ierosinājums skaidri un gaiši redzams – nodzirdīt ar Latvijā ražotu spirtu latviešu tautu. Tas ir redzami." Dobeļa izteikumi izraisīja jautrību klātesošajos – tad redz kā, no Krievijā ražota spirta un alkohola tauta nenodzeras! Vienlaikus gan prātā sarosījās doma par to, ko patiesībā Dobeļa kungs pārstāv. Pēc Peimaņa slepkavības motīvi nebija tālu jāmeklē, it sevišķi tādēļ, ka viņš nebija pirmais ar spirtu un alkoholu saistītais uzņēmējs, kurš "samaksāja" par savu legālo nodarbošanos. Pēc Liscova slepkavības, kad atklātībā tapa zināms par Dobeļa kunga sūdzības vēstuli, aina šķita pavisam skaidra. Deputāta pretrunīgā skaidrošanās neizskatījās ticama. Un tad valdība pieņēma lēmumu negarantēt aizdevumu bioetanola rūpnīcai. Aizdevumu, kas savulaik Peimaņa kungam tika apsolīts. Aizdevumu, par kuru trešdien balsoja Saeimas komisija. Savukārt valdības vairākums, arī "ceļinieks" Andris Bērziņš un "tēvzemieši", bija pret aizdevuma garantēšanu. Daudzi atturējās. Ziņkāre urda, un gribas jautāt, kas stāv aiz "tēvzemiešu" nacionālajiem saukļiem? Vai tiešām tā ir nejauka apstākļu sakritība? Vai "ceļinieki" nacionālajiem politiķiem balsojumā pievienojušies nejauši? Starp citu, "ceļinieki" un "tautpartijieši" eleganti varētu atrisināt gaidāmo Saeimas vēlēšanu problēmu. Valdībai vajadzētu demisionēt, premjera amatu derētu uzticēt "tēvzemiešiem". Lai viņi tad arī strebj priekšvēlēšanu raibo zupiņu un taisnojas par padarīto un nepadarīto. Skaidro pagātni un nākotni ar kosmiskiem spēkiem, kas veido "nepareizās" apstākļu sakritības.