Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ļaunā un patiesu demokrātiju nīstošā Krievijas valsts vara, izmantojot tai paklausīgās tiesas un ierēdņus, pēc izrēķināšanās ar NTV nu ir iznīcinājusi arī pēdējo neatkarīgo nacionālo televīzijas kanālu TV 6. Šādā kopējā žēlabu un sašutuma vaidā pēdējās divas dienas ir vienojušies visas pasaules, tostarp arī Latvijas, patiesie un īstenie demokrātijas aizstāvji – gan masu informācijas līdzekļi, gan valsts amatpersonas, politiķi un sabiedriskie darbinieki, gan visuresošie “analītiķi” un “eksperti”. Protams, nevar gribēt, lai šādas cēlas idejas pārņemtie bļāvēji ņemtu vērā konkrētus faktus. Un tāpat acīmredzot nevar vēlēties, lai šie vaimanātāji par Krievijā briestošo totalitārismu un demokrātijas iznīcināšanu būtu kaut cik detalizēti iepazinušies ar reālo situāciju ap TV 6 – tāpat kā savulaik viņiem acīmredzami nepietika vēlēšanās kritiski un racionāli izvērtēt notikumus ap NTV vadības un īpašnieku maiņu vai vismaz iepazīties ar pieejamo informāciju. Ja tā būtu, viņi pirms vaimanāšanas par brutālo mutes aizbāšanu vienīgajai neatkarīgajai Krievijas nacionālajai telekompānijai būtu atcerējušies kaut vai to, ka TV 6 bija tikpat “neatkarīga” un “nacionāla” telekompānija kā joprojām eksistējošās STS, TNT un “RenTV”, kuras tieši tāpat kā nelaiķa TV 6 ir gana atkarīgas no naudas devējiem un, ņemot vērā Krievijas teritorijas pārklājumu, visnotaļ reģionālas televīzijiņas. Tāpat viņi būtu ņēmuši vērā arī faktiski visu Krievijas masu informācijas līdzekļu (kuru vidū ir gana daudz vismaz no valsts neatkarīgu) atzinumu par to, ka bijusī NTV, tagadējā TV 6 komanda jau sen bija atskārtusi – sevis kā pēdējo demokrātijas aizstāvju pasniegšana ir gana izdevīga – un šo atskārsmi sekmīgi īstenojusi dzīvē. Taču demokrātijas aizstāvji – kas vispār ir raksturīgi visu sugu bļāvējiem un vaimanātājiem – par tādiem sīkumiem ij nedomā un skatās tik uz gaišo tāli, tā ka vajadzēs vien atgādināt par pāris viņu piemirstiem faktiņiem un uzdot pāris neērtu jautājumu. Pirmkārt, jau būtu ļoti interesanti uzzināt, kur visi kvēlie demokrātijas aizstāvji – un pirmām kārtām jau Rietumu valstsvīri un sabiedriskās domas līderi – bija tad, kad kļuva skaidrs, ka TV 6 būs nepatikšanas? Kāpēc viņi līdz pēdējai minūtei tikai brēca, vaimanāja un protestēja, kaut arī bija pilnīgi skaidrs, ka vienīgais, kas TV 6 patiešām ir vajadzīgs, ir daži desmiti miljonu dolāru, lai aizlāpītu patiešām baismīgos finansu caurumus? Naudiņas bija žēl? Vai arī mums ir darīšana ar to pašu Rietumu demokrātijas aizstāvju attieksmi, ar kādu jau pietiekami saskārusies atjaunotā Latvijas valsts, – atjaunotās demokrātijas valšteles tiek cītīgi aizstāvētas līdz brīdim, kad jāpadalās ar pilnīgi konkrētu naudiņu vai jāatprasa līdzekļi par kādu sagrieztu kuģi vai nepelnošu koģenerācijas staciju? Otrkārt, ne mazāk interesanti ir palūkoties uz to pašu pašmāju un Rietumu demokrātijas aizstāvju spējām uz vieniem faktiem koncentrēties tik sirsnīgi, ka pārējie vienkārši “izkrīt” no galvas (un publiskajām runām). Vēlme pierādīt visai pasaulei (un arī pašiem sev) to vienīgo un absolūto patiesību ir tik kaisla, ka tā liek aizmirst visus faktus, kuri ar šo vienīgo un absolūto lāga neiet kopā. Ilustrācijai – kaut vai viens vienīgs paliels dienas laikraksts, kurš nesen, ne aci nepamirkšķinot, spēja TV 6 saimnieciskās darbības rezultātus raksturot ar vārdiem – “knapi savilkusi galus”, kaut patiesībā 2000. gadā aizvien pieaugošie TV 6 zaudējumi bija jau 256 miljoni rubļu vai vairāk nekā 5 miljoni latu. Vēlme nesaspringt un neiedziļināties “sīkumos” aizgāja tik tālu, ka, piemēram, Latvijas mediji bez liekiem “kompleksiem” un stresa atgremoja ziņu aģentūru informāciju, ka TV 6 vietā tagad raida NTV+ sporta kanāls, – nevienam pat prātā neienāca ieslēgt šo kanālu, kurā patiesībā tika raidīts kaut kas pilnīgi cits... Protams, demokrātijas aizstāvjiem svarīgākas par reāliem skaitļiem un faktiem ir idejiski izturētas un pārliecinošas vaimanas, un šīs tiesības viņiem nevar liegt. Tāpat nevar liegt visiem, kuriem ir tāda vēlme, pieskaitīt TV 6 likvidēšanu pie visa, kas jau tā ir “droši zināms”: sak`, ja reiz Krievija – tātad haoss, patvaļa, komunisti, vieni vienīgi bandīti, un tas atvaļinātais čekists Putins arī nav ne par mata tiesu labāks... Un tomēr – kurš ir īstāks komunists: Putins, Ļesins un kompānija vai tā sauktie demokrāti, kuri acīmredzami uzskata – ja reiz ir vienīgie īstenie taisnības un demokrātijas aizstāvji, viņi var nerēķināties ne ar likumu, ne ar tiesu (kura, starp citu, Krievijā ir uz mata tikpat “taisnīga” un “neatkarīga” kā Latvijā), savukārt “pārējo cilvēku” pasaulei ir pat ne tiesības, bet svēts pienākums viņus uzturēt un piemest aktīvajā demokrātijas aizstāvēšanas procesā nepieciešamo naudiņu? Tad jau iznāk, ka mūsu pašu Ēķis ir pilnīgs “lopuhs”, kurš savām ziņām un analītiskajiem raidījumiem naudu pelna pats un nemēģina to izspiest no citiem... Jā, patīk tas kādam vai ne, realitāte TV 6 gadījumā ir mazliet cita: “haļava” turpinājās un turpinājās, līdz galu galā beidzās: ļaunie onkuļi – telekompānijas mazākuma akcionāri – paziņoja, ka naudiņu klāt vairs nedos un turklāt vēl grib atpakaļ vismaz kādu daļu no ieguldītās. Cik cūciski un totalitāri, vai ne? Atliek brēkt un vaimanāt, un priecāties, ka dzirdīgu ausu un domāt negribošu galvu, kā redzams, ir pietiekami. Atšķirībā no makiem, ar kuru saturu kāds šādu demokrātiju gribētu apmaksāt.