Šodienas redaktors:
Eva Gaigalniece
Iesūti ziņu!

Izcilo skolnieku klase

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Nu esam mēs tajā Eiropā, esam! Tirgus ekonomika lekni zeļ, un šķiet, ka psiholoģijas un tā dēvēto sabiedrisko attiecību pamatprincipi tiek murmināti līdzīgi mantrām. Viss maksā tik, cik tas maksā. Ja ir pircējs, tad pārdevējs atradīsies. Un baiļu iedarbība uz cilvēku ir visvarena – galvenais, atrast, ar ko baidīt. Tādēļ lepni varam sacīt, ka esam tikpat globāli kā jebkurš Eiropas cilvēks. Vēl vairāk – lai gan musulmaņi mūsu audzēto cūciņu miesu neatzīst, viņu noteikumi, dogmas un arī aizspriedumi nekādi nevar pārspēt, piemēram, Latvijas luterāņu baznīcas oficiālo nepatiku, pat naidu pret visiem, kas nav identiski arhibīskapam. Tādēļ patiesībā mēs esam visīstākie pasaules cilvēki, kas sevī apvieno visu nāciju, valstu un reliģiju uzskatus un aizspriedumus. Pēdējā laikā gan atskan kuslas un bailīgas balsis, ka kļūstam aizvien neiecietīgāki, ka vairojas svētā pārliecība par to, ka vienīgi es (un varbūt mans draugs vai rads) ir, pirmkārt, īstais latvietis; otrkārt, vienīgais, kurš sazinās gan ar latvju senču gariem, gan ar kosmosa spēkiem; treškārt, vienīgais, kam uzticētas viedās zintis, kā glābt Latviju un pasauli. Savukārt jokdari un nenopietnie vaicā, vai tad Brīvības partijas cīnītājiem par vienīgo pareizo ādas krāsu ir izziņas par latvju asiņu tīrību viņos? Vai visi viņi ir precējušies ar tīrasiņu latvietēm, kuru rases pareizību apliecina īpašas zīmes? Citi spriedelē par luterāņu arhibīskapu un cenšas psiholoģiski izskaidrot, kādēļ viņš necieš sievietes un citādi jūtošus un domājošus cilvēkus. Vai citādie ir aizliegtais auglis, kas vajā ar mūžīgo saldmi? Ak, atbildes neslēpj sevī pasaules gala vēsti. Brīvības partijas reklāmas jampadracis ir padarījis to pazīstamu, kas acīmredzot arī ir tās pirmais uzdevums pirms vēlēšanām. Tiesa, varbūt tas izspēlēts mazliet par ātru, bet tās jau ir partijnieku galvassāpes. Savukārt arhibīskapa Jāņa Vanaga karš pret citādajiem drīzāk ir viņa paša identitātes un dvēseles kultūras jautājums, nevis kristīgās ticības pamatvērtību sargāšana. Un bailēm par to, ka kopīgā dziesmā varētu vienoties, piemēram, politiķis Čevers un arhibīskaps Vanags (hm, tad laikam visiem, pat sievietēm, būtu jākļūst par baltādainiem un heteroseksuāli orientētiem vīriešiem…) nav pamata, jo arhibīskapam tomēr vajadzēs atzīt jebkuras ādas krāsas cilvēkus, ja vien tie ir heteroseksuāli un kristieši, savukārt politiķis Čevers nu jau vairs to nedrīkst. Samierināsimies ar to, ka esam bijuši izcili skolnieki katrai pasaulē klīstošai idejai. Un priecāsimies par vasaru, gan jau rudenī tos cāļus, ak, nē, politiķus, pārskaitīsim.

Komentāri
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu