Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministru prezidents, dabūjis pavizināties ar helihopteru un apskatījis valsts austrumu robežu, pirms tam paša cītīgi gānītās jaunbūves pēkšņi atzina tīri labas esam. Ne, izrādās, miljoni pazuduši, ne vairs kāds pie tiesas saucams, kā no Rīgas rādījās. Iespējams, kādam iekšlietu ministrijas ierēdnim vai valsts kontroles darbiniekam par šo lietu ir daudz kompetentāks viedoklis, bet kas viņi tādi ir, lai pats premjers to uzklausītu? Turklāt vēl lidojums…
Tas ir tikai kārtējais amizantais apliecinājums Eināra Repšes nespējai normāli strādāt valdības galvas amatā. Viņa nespējai vispār būt par sakarīgu vadītāju, kam zelta likums ir saprātīga uzticēšanās padotajiem, partneriem un pat konkurentiem. Repšem viss ir jākontrolē, viss jāpārvalda, par visu jābūt lietas kursā – ja kaut kas premjeram nav pakļauts, ja par ko premjers nav lietas kursā, tad, protams, tā ir blēdība, afēra vai noziegums. Ja tā turpināsies, Ministru prezidents vienkārši sabruks zem savu pilnvaru, pienākumu un izskatāmās informācijas nastas. Diagnoze “pārstrādājies”, protams, nav tā, par ko būtu jākaunās. Bet ko tad valsts un tauta, ko koalīcija un paklausīgā koalīcija, kas pamazām vien sāk ierast, ka Brīvības bulvārī 36 “cauru nakti deg gaisma un kāds domā par mums”? (Ak, Lasītāj, piedod man šo nožēlojamo banalitāti…)
Tas ir arī apliecinājums manas sievas hipotēzei, ka tagadējais valdības galva ir citplanētietis. Vai, kā man rādās, pat tāds citplanētietis, kas tikai uzdodas par Repši. Kurš savukārt droši vien atrodas tur, no kurienes atgriezās aģente Dana Skalija. Jo īstais Repše noteikti atcerētos, kā klājās Ivaram Godmanim valdības galvas amatā. Viņš pat nepūlējās sagrābt sev visu varu pār valsti un katru tajā atrodamo latu, tikai mēģināja iedziļināties katrā problēmā ar ko sadūrās 1991. gada Latvija. Kā pareizi sadalīt kautķermeni, kā konstruēt taupības krāsniņu, kā ieviest kases aparātus… Viss beidzās ar psiholoģisku pārstiepšanos, ar baumām par Tautas frontes dakteriem un pūšļotājiem, kas uztur premjeru pie saprašanas un darba spējām. Brr!
Droši vien Eināram Repšem tas nedraud. Toties viņa neapvaldāmā rosība sāk apdraudēt katra ar skaidru galvu domājoša cilvēka sirdsmieru, un arī visu mūsu varbūt nabadzīgo, bet kaut cik iekārtoto dzīvi. Nav nekā patīkama, ja tevi pēkšņi ņem un apgriež ar kājām gaisā – tāpat vien, lai paskatītos, kas no tā visa iznāks. A varbūt kāds ietaupījums budžetam, a varbūt vēl kāds posmiņš varas vertikālē?
P.S. Būtu man likumu ierosināšanas tiesības, es piedāvātu valstij aplikt ar ienākumu nodokli darba spējīgu ubagu (no 16 gadiem līdz pensijas vecumam) sadiedelēto naudiņu. Turklāt ar dubultlikmi, jo viņu vairākums piekopj parazītisku dzīvesveidu un māna līdzpilsoņus, izkrāpjot tiem godīgā darbā pelnīto. Būtu tikai taisnīgi, ja dažs eksterristāls bičotājs nomaksātu valsts kasē pusi no 300 tūkstošiem latu, ko žēlabainie tautieši sametuši viņam cepurē. Bet – būtu tantei riteņi…