/nginx/o/2018/07/11/8644960t1h1a13.jpg)
Ja esat iecerējuši veikt iekštelpu kosmētisko remontu, uzmanība jāpievērš sienu stāvoklim. Rakstā atradīsiet dažus padomus, ko darīt, ja uz sienām parādījušies mitruma traipi. Tos nenovērsīs ne labākās krāsas, ne izcilas tapetes — būs jānoņem apmetums vismaz pusmetru virs bojātās vietas un jāveic virkne darbu, lai situāciju labotu.
Vispirms jāpārbauda sienu vispārējais stāvoklis
Ja iekštelpā uz sienas ir parādījušies mitri traipi, lēmums veikt kosmētisko remontu ir pareizs. Jāsāk ar mājas ārsienu sakopšanu — jālikvidē mitruma rašanās cēloņi. Ļoti bieži pietiek ar liekās zemes kārtas norakšanu, kas laika gaitā izveidojusies ap māju un veicina virszemes ūdeņu plūšanu ēkas virzienā.
Kad mitruma cēlonis ir novērsts, atliek noņemt bojāto apmetumu, apžāvēt sienu un ķerties pie iekštelpu remonta. Vai pirms apmetuma atjaunošanas uz sienas klāt dziļumgrunti, jāizlemj atkarībā no gadījuma. Virsmas, kas pastiprināti uzsūc mitrumu, tomēr ieteicams apstrādāt, tikai jāatceras, ka tiks kavēta sienu elpošana.
Gruntsšķīdums, kas spēj dziļi iesūkties, ir paredzēts vecu, nestipru, sausu pamatu un virsmu stiprināšanai, uzlabojot to saķeri un mazinot ūdens uzsūkšanos. Ieteicams gruntēt visas porainās un mitrumu uzsūcošās cementa, betona, gāzbetona, ģipša, ģipškartona, cementa — kaļķa un citas virsmas. Ja virsma ir ļoti veca, bojāta, stipri uzsūc ūdeni, nestabila, grunti var klāt divas vai trīs reizes.
Apmetumi
Pēc virsmas sagatavošanas tā no jauna jāapmet. Arvien populārāki kļūst apmetumu sausie maisījumi. Ja izvēlas izlīdzinošā apmetuma sauso maisījumu «Viscum® T-1» vai «T-2», darbs ir vienkāršs. Maisījumu «T-1» visbiežāk izmanto poraina, gāzsilikāta, silikāta un citu bloku virsmu apmešanai, savukārt «T-2» ieteicams ķieģeļu sienu apmešanai, kā arī mūrētām bloku un betona virsmām. Šis apmetums ir ekoloģiski tīrs, plastisks, lēni atdod mitrumu pamatnei, ir laba tvaiku caurlaidība, žūstot neplaisā, tam ir paaugstināta cietība.
Pirms apmešanas sienas virsmai jābūt viegli mitrai, bet ne slapjai. Javu sagatavo, kā norādīts instrukcijā. Pēc sienas apmešanas to žāvē vismaz septiņas dienas, virsmu viegli mitrinot. Svaigo apmetumu var špaktelēt ar cementa vai polimēru špakteli vai arī pārklāt ar dekoratīvo apmetumu.
Ja vecais apmetumus ir ciešamā stāvoklī, tikai jāaizšpaktelē sīkās plaisas. Mitrās telpās labāk izmantot špakteles uz cementa bāzes, ja sienas ir sausas, var izmantot špakteles uz polimēru bāzes.
Cementa špaktele «Viscum® G-1» paredzēta sienu un griestu špaktelēšanai nobeiguma stadijā gan sausās, gan mitrās telpās, gan ēku ārējos apdares darbos, gan iekšdarbos pirms tapešu līmēšanas vai krāsošanas. Špaktele ir mitrumizturīga, hidrofoba un nepārklājas ar pelējumu. Ar to var špaktelēt svaigu, vēl mitru cementa apmetumu.
Polimēru špaktele «Viscum® G-2» paredzēta sienu un griestu špaktelēšanai nobeiguma stadijā tikai sausās telpās iekšdarbos pirms tapešu līmēšanas vai krāsošanas. Visbiežāk to izmanto ģipša, ģipškartona plākšņu, apmetuma un betona virsmu špaktelēšanai. Ar to nevajadzētu špaktelēt ģipškartona plākšņu spraugas. Šī špaktele nav mitrumizturīga, toties viegli slīpējama un ātri žūst.
Ja bojāta ēkas horizontālā un vertikālā hidroizolācija
Ūdens un sāļi saārda vecās ēkas — gan sabiedriskās celtnes, gan ģimenes mājas. Iemesli parasti ir līdzīgi — vertikālā un horizontālā hidroizolācija vai nu vienkārši ir slikta, vai laika zoba dēļ vairs nefunkcionē. Tāpēc mitrums lēnām sūcas pa mūri uz augšu, un ūdens, kurā izšķīduši dažādi sāļi, pamazām pārņem visu sienu. Ūdenim pakāpeniski iztvaikojot, sāļi nosēžas uz ēkas sienām, veidojot neglītus traipus, ar kuriem ir ļoti grūti cīnīties. Laika gaitā veidojas jaunas un jaunas sāļu kārtiņas — mikroskopiskajiem kristāliņiem augot, tie pakāpeniski noārda ne tikai apmetumu, bet bojā pašu mūri. Šīs vietas ir viegli pamanīt — ja redzami viļņveidīgi traipi, sācis jau lobīties un drupt apmetums, ūdens un sāļi savu darbu padarījuši.
Pavirši un nepārdomāti risinājumi šādos gadījumos ir tikai lieka laika un naudas tērēšana, jo nodevīgie plankumi atjaunosies atkal un atkal. Īpaši blīvie apmetumi, flīzes, neausto materiālu oderes situāciju tikai pasliktinās, jo aizkavēs mitruma izgarošanu, tāpēc tas turpinās sūkties augšup, ārdot jaunus un jaunas sienas daļas.
Hidroizolācijas materiālu piedāvājums ir plašs, tāpēc bez speciālista padoma neiztikt. Ir nepieciešams kompetents vērtējums, cik nopietni mitrums saēdis ēkas pamatus un sienu un kā pret to labāk un lētāk cīnīties. Ir jāveic analīzes laboratorijā, lai noteiktu, cik un kādā koncentrācijā sāļi iesūkušies mūros, un jāizvēlas atbilstoši materiāli.
Gan horizontālā, gan vertikālā hidroizolācija ir salīdzinoši dārga, ko pašu spēkiem labāk nesākt. Mūsdienu tehnoloģijas piedāvā gan uzlabotus bitumena, gan cementa bāzes materiālus, gan polimēru izolācijas materiālus, gan šo materiālu kombinācijas pamatu hidroizolācijai. Ja bojāta hidroizolācija starp pamatiem un sienu, ir izstrādāta tehnoloģija, kas ļauj radīt jaunu izolējošo starpslāni, pa perimetru savienojuma vietā iedzenot īpašas izolējošas plāksnes. Ir pieejami dažādi mūrī injicējami akrila, silikona un citi sastāvi, kuri aptur kapilāro ūdens cirkulāciju sienās.
Lai uzklātu hidroizolācijas materiālus pamatiem, tie ir jāatsedz no ārpuses, tomēr ir daudz ēku, īpaši pilsētās, kur tas nav iespējams. Tikpat bēdīga ir situācija, ja gadu gaitā, atjaunojot ielu asfaltu, ietves līmenis pacēlies virs pamatiem. Tad nelīdzēs pat vislabākā pamatu hidroizolācija, jo mitrums, it īpaši kūstošais sniegs ar augstu sāls koncentrāciju, grauž tieši mājas sienu, turklāt apskaužamā ātrumā.
(«Būvēt» 2003/04.)
Turpmāk vēl