Kāpēc vajadzīgs pārbaudes laiks

Lai cik nepatīkami darbinieks nejustos tās nedrošības dēļ, kas jāizjūt, nezinot, vai pēc kāda laika nebūs atkal jāuzsāk jauna darba meklējumi, pārbaudes laiks ir visnotaļ likumīga parādība un dažkārt izdevīga ne tikai darba devējam, bet arī darbiniekam.

Pārbaudes laikam jābūt atspoguļotam, noslēdzot darba līgumu, un tā galvenais mērķis ir noskaidrot, vai darbinieks atbilst viņam uzticētā darba veikšanai. Ja darba līgumā nekas nav teikts par pārbaudes laika noteikšanu, tas nozīmē, ka darbinieks ir pieņemts bez pārbaudes.

Pārbaudes laiks dod arī iespēju darbiniekam saprast, vai izvēlētais darbs un uzņēmums tiešām ir īstā vieta, kur viņš grib būt un strādāt, un, ja tā nav, — ātri (negaidot mēnesi no atlūguma iesniegšanas dienas, kā tas parasti ir, strādājot pastāvīgā darbā) aiziet projām. Par kritisko laika posmu tiek uzskatītas pirmās divas nedēļas pēc stāšanās jaunā darbā, kad darbinieks izlemj, ka tas nav tas, ko viņš gaidījis un uz ko cerējis.

Arī darba devējiem būtu jāapzinās, ka pārbaudes laiks ir domāts ne tikai jaunā darbinieka «izpētei» un ka šajā laikā jaunajam darbiniekam būtu jāvelta īpaša uzmanība. Pretējā gadījumā var gadīties, ka tiek zaudēts kāds nākotnē perspektīvs darbinieks. Situācijā, kad jaunpieņemtais darbinieks tiek atstāts paša ziņā un viņam pašam jātiek galā pilnīgi jaunos apstākļos, jo neviens nepalīdz iedzīvoties, neapmāca, viņš jūtas pamests, vientuļš un nevienam nevajadzīgs, līdz ar to — nemotivēts strādāt.  

Darba likums nosaka, ka pārbaudes termiņš nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem, — šajā termiņā neieskaita pārejošas darbnespējas laiku un citu laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ.

Pārbaudes laikā gan darba devējam, gan darbiniekam ir tiesības trīs dienas iepriekš rakstveidā uzteikt darba līgumu. Turklāt, atšķirībā no iepriekšējā darba likumu kodeksa prasībām, tagad darba devējam, uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā, nav pienākums norādīt šāda uzteikuma iemeslu.

Protams, uzteikuma gadījumā darbiniekam ir tiesības saņemt darba līgumā noteikto darba samaksu par nostrādāto laiku, kā arī kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu. Tāpēc ir būtiski, lai būtu bijis noslēgts rakstisks darba līgums, pretējā gadījumā, ja darba devējs ir tik negodprātīgs, ka atsakās samaksāt nopelnīto, darbiniekam tiesā būs jāpierāda, ka darba attiecības pastāvēja un ka ar darba devēju bija vienošanās par attiecīgu darba samaksu.

Savukārt, ja nolīgtais pārbaudes termiņš ir beidzies un darbinieks turpina veikt darbu, tas nozīmē, ka viņš pārbaudi ir izturējis un nekāds papildu rakstisks apstiprinājums tam nav nepieciešams.