Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Peldbaseinā infekciju slimību avots var būt cilvēks, kas piesārņo ūdeni un vidi. Peldoties ūdenī nokļūst mikrobi no cilvēka ķermeņa, īpaši, ja netiek ievērota personiskā higiēna.
Cilvēks izdala infekcijas slimību izraisītājus ne tikai tad, ja viņš ir slims (ir simptomi), bet nereti arī neilgi pirms saslimšanas vai pēc atveseļošanās. Dažreiz novēro ilgstošu infekcijas slimību izraisītāju izdalīšanu (hroniski baktēriju nēsātāji).
Iespējamie inficēšanās ceļi un izraisītās slimības
Inficēšanās ceļš | Infekcijas pārnešanas mehānisms | Biežāk sastopamās infekcijas slimības, ar ko var inficēties baseinā |
Gaisa — pilienu | Elpojot, šķaudot, klepojot vai runājot infekcijas slimības izraisītājs ar siekalām, krēpām, deguna izdalījumiem) caur elpceļiem nokļūst uzņēmīgā organismā. Peldbaseinā infekciju slimību izraisītāji izplatās ar ūdeni, īpaši, ja peldētājs iznirstot, spļauj un izšļaksta mutē un degunā nokļuvušo ūdeni. | Vīrusu izraisītas elpceļu infekcijas — izpaužas kā saaukstēšanās — iesnas, klepus, sāpes kaklā, paaugstināta ķermeņa temperatūra, galvas sāpes, nespēks. |
Fekāli — orālais | Infekcijas slimības izraisītājs izdalās no organisma ar izkārnījumiem un nokļūst uzņēmīgā organismā caur muti ar ūdeni, pārtiku, rokām, priekšmetiem, ko inficējusi slimā persona (slimības izraisītāja nēsātājs), neievērojot personīgo higiēnu. Peldoties piesārņotā un sliktas kvalitātes ūdenī, nejauši var norīt ar infekcijas izraisītāju piesārņotu ūdeni. | Akūtas zarnu infekcijas. (Kriptosporidioze, žiardiāze, E.coli zarnu infekcija, šigeloze, vīrusu gastroenterīti). Simptomi, kas liecina par zarnu infekciju ir caureja, slikta dūša, vemšana, vēdersāpes, galvassāpes un drudzis. Par cērmēm un spalīšiem liecina nieze anālās atveres rajonā, miega traucējumi, galvas sāpes. Saslimstot ar A hepatītu, ir paaugstināta temperatūra, saaukstēšanās simptomi, slikta apetīte, vēlāk parādās tumšs urīns un dzelte. |
Kontakta | Infekcijas slimības izraisītājs atrodas apkārtējā vidē, uz ādas vai gļotādas. Inficēšanās notiek tieši kontaktējoties ar slimo personu vai arī caur inficētiem apkārtējās vides priekšmetiem, t.sk. ūdeni, izraisītājam nokļūstot sīkās brūcēs ādā vai gļotādā. | Sēnīšu izraisītas ādas, ausu un acu infekcijas (piemēram, adenovīrusu izraisīts konjunktivīts). |
Pastiprināta dezinfekcijas līdzekļu lietošana var izraisīt niezi un alerģiskas reakcijas.
Peldbaseina apsaimniekotājam jānodrošina baseina darbības paškontrole, (gan fizikāli ķīmiskā, gan mikrobioloģiskā), tādējādi mazinās iespēja peldbaseina apmeklējuma laikā inficēties, ar ūdens pārnestām infekcijas slimībām. Daži mikroorganismi, piemēram Cryptosporidium, ir izturīgi pret hlora iedarbību, tāpēc svarīgi ne tikai ūdeni dezinficēt, bet arī regulāri mainīt. Nozīme ir arī peldētāju uzvedībai un ieradumiem (nepeldēties, ja ir zarnu infekcijas slimība, nerīt baseina ūdeni, ievērot personisko higiēnu, vecākiem sekot bērnu, īpaši mazuļu, higiēnai).
Pēdējo trīs gadu laikā grupālu (2 un vairāk slimnieku) akūtu zarnu infekciju slimību gadījumu, kuru epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā noskaidrota saistība ar peldēšanos sabiedriskā baseinā nav reģistrēti. 2002. gadā reģistrēts 1 grupāls E.coli izraisīts akūtas zarnu infekcijas gadījums, kas saistīts ar peldēšanos «mājas» baseinā.
I.Jansone 7374921