Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS). Kāpēc jāpievērš uzmanība slimībai, kuras nosaukumu daudzi nav pat dzirdējuši? Atbilde ir vienkārša — 2000. gadā ar šo slimību pasaulē miruši 2,74 miljoni cilvēku. HOPS ir ceturtais biežākais nāves cēlonis pasaulē. 2020. gadā, smēķētāju skaitam pieaugot, tā varētu būt jau trešais biežākais nāves cēlonis. Attīstītās valstīs smēķēšana ir HOPS cēlonis 80–90% gadījumu. Latvijā, pēc Finbalt pētījuma datiem, 2000. gadā smēķēja aptuveni 40% pieaugušo, tā ir nopietna problēma arī pie mums.

Kādas ir HOPS pazīmes?

Ja pusmūža cilvēks, kurš smēķē vai agrāk ir intensīvi smēķējis, fiziskas slodzes laikā jūt elpas trūkumu, no rīta klepo, periodiski cieš no elpceļu infekcijas, iespējams, viņš ir slims ar HOPS. Šī slimība pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ attīstās 15–20% smēķētāju pēc 40 gadu vecuma. Gandrīz pusei slimnieku diagnozi apstiprina novēloti, jo slimnieks labi adaptējas elpas trūkumam, t. i., ierobežo fizisku slodzi un sūdzības skaidro ar vecumu.

HOPS diagnosticē

Par spīti šās slimības straujai izplatībai, arī pasaulē informētība par to ir nepietiekama. HOPS bieži tiek jaukta ar citām plaušu un pat sirds slimībām — izpētīts, ka 50% saslimšanas gadījumu ASV un 75% Eiropā netiek diagnosticēti. Latvijā pēc oficiāliem datiem pēdējo gadu laikā mirstība no HOPS, neraugoties uz labām diagnostikas iespējām, ir pat samazinājusies: 1994. gadā 22,2 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, savukārt 2001. gadā — 13,3. Pēc VOAVA datiem (analizējot ambulatorisko vizīšu talonus), 2002. gadā ģimenes ārsti Latvijā ir reģistrējuši 9 422 slimniekus ar HOPS. Diemžēl, kā uzskata speciālisti, dati neatspoguļo reālo slimnieku un nāves gadījumu skaitu. Zāļu iegādes kompensācijai HOPS slimniekiem 2002. gadā izlietoti apmēram 26 000 Ls (salīdzinoši bronhiālajai astmai — nedaudz vairāk par 1 miljonu Ls).

 HOPS diena Latvijā

19. novembrī — Vispasaules HOPS dienā Rīgas lielākajās slimnīcās būs iespējams bez maksas veikt plaušu funkcijas pārbaudi — spirometriju (spirogrāfiju).

Ar spirometrijas palīdzību nosaka maksimāli iespējamā ieelpojamā – izelpojamā gaisa apjomu, kā arī gaisa plūsmas ātrumu elpceļos. HOPS plaušaudu bojājumu raksturo samazināts maksimālais izelpas ātrums. Šie rādītāji ļauj konstatēt slimību un novērtēt slimības smaguma pakāpi un dzīvildzes prognozi. Taču, ja HOPS cēlonis ir smēķēšana, jāatceras, ka pozitīvi rezultāti iespējami, tikai atmetot smēķēšanu.

Sīkāka informācija internetā: http://www.goldcopd.com

Pārbaudiet sevi ar testa palīdzību:

•    Vai jūs nomoka regulārs klepus?
•    Vai klepojot izdalās krēpas?
•    Vai slodzes laikā jūtat elpas trūkumu?
•    Vai esat vecāks/-a par 40 gadiem?
•     Vai jūs smēķējat vai esat smēķējis/-usi?

Ja uz trim vai vairāk jautājumiem atbilde ir apstiprinoša, jums nepieciešams pārbaudīt plaušu funkciju.

2003. gada 19. novembrī jums ir iespēja bez maksas veikt spirogrāfiju.

9.00–11.00                         P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, Pilsoņu ielā 13, 32. (kardioloģiskajā) korpusā 6. stāva vestibilā, 35. kabinetā

9.00–15.00                         Tuberkulozes un plaušu slimību valsts centra ambulatoriskajā daļā, Nīcgales ielā 5; pie nepieciešamības no 15.00–18.00 speciālista konsultācija

16.00–18.00             Rīgas pilsētas 1. Ātrās Medicīniskās palīdzības slimnīcas, Bruņinieku ielā 5, Konsultatīvajā poliklīnikā 15. kabinetā

9.00–14.00                         Rīgas 7. klīniskās slimnīcas «Gaiļezers», Hipokrāta ielā 2, Konsultatīvajā poliklīnikā, 228. kabinetā («Astmas skolā»).