Mūks: Ja laimīgie skaitļi ir 90-60-90…

Krievu valodā «vājš» (hudoi) ir vārda «slikts» sinonīms; pagājušajā gadsimtā visos sabiedrības slāņos, izņemot aristokrātus, cienīja «apaļīgas», «pilnīgas», «kuplas», tirgotāju sievās vērtēja «krāšņumu» un «staltumu». Citur, piemēram, dienvidos, liekais svars nerada nekādus iebildumus. Kaukāzā uzskata, ka «sieviet jabut resn un meln; ja ļot resn — var būt balt».

Milosas Venēra — visai jauka pilnīga dāma. Arī «Trīs grācijas» nav nekādi kaulu kambari. Par Rubensa dāmām nemaz nerunāsim. Savukārt neolīta «venēras» pat tām var dot visai pamatīgu handikapu.

Kāpēc resnums dažās kultūrās ir tādā cieņā?

Tāpēc, ka tas signalizē — ēdiena pietiek, konkrētais resnvēderis sevi spēj piebarot, spēs arī bērnus pabarot. «Pilnīgs, krāšņs ķermenis» — dziļi sakņota, no vēsturiskās apziņas vai zemapziņas uzplaiksnījusi metafora.

«Kaulu kambaris» — slikts, vājš, nabadzīgs, izsalcis; arī bērni kārs zobus vadzī. Zemkopju kultūrās, cieši saistītās ar uzskatāmu pārtikas ražošanu, ķermeņa resnuma saistība ar pārticību ir acīmredzama.

Civilizētākās kultūras, kuras tiecas uz izsmalcinātību (vārds «izsmalcinātība» vien jau liecina pats par sevi), augstāk vērtē sievietē kalsnumu, bālumu, gaisīgumu, slaidumu, šaurus gurnus, plakanas krūtis, neķermenību. Rietumu civilizācija arī ir orientēta uz kalsnumu.

Haute couture modeļu figūras ir labas uz modes skates mēles, taču tādas nereālas, ēteriskas. Pludmalē var redzēt daudz pievilcīgākas meiteņu figūras, kurām ceļš uz manekenes karjeru liegts: pārāk jutekliskas proporcijas, pārāk izteiksmīgas sejas.

Kalsnums liecina par bagātību

Paradoksālā veidā mūsdienu urbanizētajā vidē tieši kalsnums liecina par bagātību. Īsts miljonārs ir kārns, savukārt karikatūriskais resnvēderis, kurš sēž uz maisa ar miljardu, — jaunbagātnieks. Viņš pagaidām ēd un ēd, ko līdz šim nevarēja atļauties, nenojaušot, ka tā pats sev aizcērt durvis uz augstāko sabiedrību.

Tāpēc modelei ar visu tās ēterisko daili jāizskatās pietiekami neitrāli, pietiekami nosacīti, lai uz viņu varētu projicēt visus neapzinātos sapņus, visas neapzinātās iedomas par augstāku statusu.

Keita Mosa ar savām skeleta uzbūves uzskates līdzekļa cienīgajām proporcijām mums liekas daudz pievilcīgāka par kuplām tirgussievām. Resnums liekas nepatīkams. Ja varētu izvēlēties, mēs mainītu visas apaļās sārtvaidzes pret citu skaistuma ideālu: dzērves kājām, kuras stutē veļas dēli.

Taču, kaut lielākā vīriešu daļa nekritiski sajūsminās par mediju popularizēto kārnumu, tomēr sāk siekaloties kā sanbernāri gaļas veikalā, ieraugot kuplāku dekoltē.

Krūšu signāli

Dažus neattīstītas krūtis atgrūž it kā «estētisku» apsvērumu dēļ, taču īstenībā signāla atšifrējums informē tēviņu, ka konkrētā sieviešu dzimuma pārstāve dzemdēs distrofiķus, tātad nav sēklas tērēšanas vērta, vai arī ir pārāk jauna dzimtas turpināšanai.

No otras puses, mazu krūšu cienītājus var uzskatīt par izvēlīgākiem: šiem lai padod jaunu mātīti, vēl nebijušu citu tēviņu rokās.

Mani novērojumi liecina, ka mazu krūšu cienītāju vidū dominē precētie, kuriem jau ģimenes ir, vai zvērināti vecpuiši, kuri nevēlas ģimeni, t.i., tēviņi, kurus dzimtas turpināšana neinteresē un kuriem sieviete vajadzīga tikai baudai.

Gurnu signāli

Pamanāma un acij tīkama pāreja no sievietes vidukļa uz gurniem signalizē vīrietim (šo signālu tas uztver neapzināti), ka šai sievietei, pirmkārt, ir pietiekami plati gurni, lai viņa spētu iznēsāt un dzemdēt veselīgu bērnu, otrkārt, nav stāvoklī (vēders nekarājas), tātad nav aizņemta un ir lielisks kandidāts dzimtas turpināšanai. Tieši tāpat lielas krūtis norāda, ka pēcnācēji tiks labi baroti.

Sievietes viduklim jābūt «slaidam» nevis pašam par sevi, nevis absolūtos skaitļos, bet gan nosacīti — heteroseksuālus vīriešus nebūt neiekārdina slaidi zēnu vidukļi, jo zēna figūrai nav šīs pārejas no vidukļa uz gurniem. Mūsdienu skatījumā vistīkamākā ir proporcija 90-60-90 jeb 3-2-3 (krūšu-vidukļa-gurnu apkārtmēri).

Kāpēc tieši šie skaitļi? Velns viņu zina. Ja jūsu proporcijas novirzās tālāk (tas ir, 100-60-100 vai, bail pat iedomāties 110-60-110) — neviens sliktu vārdu neteiks.

Ja, protams, neuzskatāt par sliktiem vārdiem svilpienus nopakaļ, sēcienus, ūjināšanu un izsaucienus, piemēram: «Kas par sievišķi!… Ei, meitenīt!… Kas par karosēriju!… O! I bitīt matos!… Janka, paskat tik!” — tas ir, garām ejošo vai ceļu remontējošo vīriešu organismos straujas testosterona izlādes izraisītu verbālu nesaturēšanu.

Savukārt, ja jums laimējies pārvietoties sagurušām kājām no dārzeņu paviljona tuvējā tirgū ar saviem 110-110-110, iela jūs sagaida ar patīkamu klusumu un lapu čaboņu, kā harmoniju ne uz mirkli nepārtrauc vulgāri izsaucieni — īsts feministes sapnis.

Ja jūsu laimīgie skaitļi ir 110-60-90, bez pavadoņa nevajadzētu nekur iet. Tas pats, ja skaitļu secība otrāda: 90-60-110 (120, 130, 140). Trešā rādītāja pieaugumam proporcionāli pieaug potenciālo tēvu sajūsmas skaļums: viņi neapzināti sveic nākamās paaudzes, neuzskatiet sevi tam par iemeslu.

Tāpēc pliku un lielpupainu sievišķu attēlu izlīmēšanu tiešā autotransporta stūres tuvumā nevajag uztvert ikdienas līmenī („šausmas, te taču arī bērni brauc!”), bet no zinātnes viedokļa: homo sapiens mātītes piena dziedzeru vizuāla percepcija stimulē šīs pašas sugas tēviņu, veicina viņa pastāvīgu identificēšanos potenciālā tēva, vedamo bērnu iespējamā radītāja lomā. Auto stūre, nemaz nerunājot par paša pārvietošanās līdzekļa parametriem, ir penis extension — locekļa pagarinātājs.

Auto signāli

Transporta līdzekļa izmēri signalizē par tā vadītāja-īpašnieka seksuālo potenci, pareizāk sakot, par viņa uztraukšanos tās sakarā. Tāpēc visgarākie automobiļi ir prezidentiem (ne velti krievi tos iesaukuši par locekļu vedējiem — čļenovoz), jaunbagātniekiem (viņi signalizē par savu neseno statusa maiņu), kā arī sabiedrības lumpenizēto slāņu pārstāvjiem, piemēram, visai trūcīgajiem amerikāņu nēģeriem.

(Baisi vecs, liels un sarūsējis vāģis var maksāt 300 dolārus, bet var pat tik daudz nebūt vērts. Par šo naudu varētu nopirkt arī lētāku lūzni, taču sociāli apdalītajam nepieciešams kompensēt savu zemo statusu ar aprūsējušu, taču lielu astoņcilindru locekli.)

Tas viss notiek neapzināti, līdz ar to daudz spēcīgākā līmenī, kad cilvēks pats nesaprot un neizprot savas rīcības motīvus.

Drošas rītdienas signāli

Amerikāņu country dziedātāja Dollija Partone sešas reizes apmaksājusi savu krūšu palielināšanas operācijas: ar vienu reizi viņai likās par maz. Šajā operācijā sievietes krūtis piestampā ar šķidru silikonu pildītiem plastmasas konteineriem. Kritiskam «pilsētnieka» skatienam Dolija liekas atbaidoša: virs visnotaļ slaida vidukļa šūpojas milzu pārpilnības maisi.

Bet jāatceras, ka viņa dzied konkrētai auditorijai: Vidējiem Rietumiem, fermeriem, tā sakot, nācijas barotājiem. Redzot Dollijas dekoltē, vienkāršā amerikāņu tauta neapzināti jūt drošību par rītdienu — kukurūzai būs laba raža, teļi pieņemsies miesās, bērns tiks koledžā.

Taču grūti tai, kuras augšstāvs nav mazāks kā Dollijai, bet beletāža un pamati vēl plašāki. Amerikā dzīvo liels skaits cilvēku, kuru ķermeņa proporcijas ir 130-200-180. Stāsta, ka nezin kad notikušas tuvradniecīgas pārošanās un mutācijas dēļ ASV parādījies un spītīgi pastāv

 — resnuma gēns.

Vai tas ir tiesa vai nav, taču tur ir daudz vairāk šādu taukumaisu, nekā jebkurā citā pasaules malā. Viņas raud no rītiem tolk-šovos: «Vīrs man lika novājēt, bet es vēlos, lai viņš mani mīl tādu kāda esmu.» Maz ko tu vēlies! Mīlēt — tas nav tēju kopā dzert, bet tiekties vairoties, — vīrs jau labprāt (citādi taču nebūtu precējis), taču nevar: daba diktē savus likumus.

Laulātiem nav palaimējies, viņi dzīvo tādā laikā un tādā sabiedrībā, kur resnums ir nicināms un neseksuāls. Neko nepadarīsi, nāksies vien novājēt, kamēr pāri okeānam atbraukušās silfīdas nav aizvedušas vaislinieku.

Acīmredzot proporcija 90-60-90 ir optimāla un tai pašā laikā sasniedzama, tā apmierina visus instinktus. Ir vidukļi, citām par skaudību, arī slaidāki, taču tad vēlamo proporciju, teiksim, 75-50-75, ir grūtāk ieturēt. Kaut kur jau tiem kauliem ir jānovietojas. Bet 90-50-90 jau vairs nav modele, bet gan lukss: to uzreiz sašņorēs Playboy, no kura lappusēm viņa kā radiobāka sūtīs jau citus signālus.