Dirjē nesaskata minoritāšu cilvēktiesību pārkāpumus Latvijā

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Gatis Dieziņš/AFI

«Šajā valstī nav minoritāšu problēmu, kas saistītas ar cilvēktiesību neievērošanu,» tā pēc savas vizītes Latvijā preses konferencē ceturtdien paziņoja Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas vadītāja Žozete Dirjē.

Dirjē šogad Latviju apmeklē jau otro reizi, un viņu interesējuši galvenokārt trīs jautājumi — nacionālo minoritāšu izglītība, naturalizācija un Vispārējās konvencijas par nacionālo mazākumtautību aizsardzību ratifikācija.

Dirjē apgalvoja, ka, tiekoties ar dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un Latvijas amatpersonām, viņa guvusi pārliecību, ka minoritāšu izglītības jautājumā ir panākts kompromiss, pret kuru nav izteiktas opozīcijas. Dirjē aicināja sekot mazākumtautību skolu pedagogu pārkvalificēšanas procesam, jo no 900 skolotājiem attiecīgos kursus ir beiguši 700, 100 skolotāji turpina izglītoties, bet 100 pedagogi vēl ir jāpārkvalificē.

Dirjē aicināja arī motivēt nepilsoņus iegūt Latvijas pilsonību un atvieglot naturalizācijas procesu, sevišķi valsts valodas pārbaudījumu.

Dirjē esot saņēmusi informāciju, ka no apmēram 500 000 nepilsoņu 1/3 apzināti pretojas naturalizācijai. Dirjē pauda izbrīnu, ka naturalizācijas pretinieku vidū ir daudz gados jaunu cilvēku. Viņa to skaidroja ar jauniešu vēlmi izvairīties no dienesta Latvijas armijā. Pēc Dirjē domām, nepilsoņu lielā skaita saglabāšanu veicina arī atvieglojumi, ko Krievija ir piešķīrusi viņiem robežas šķērsošanā.

Dirjē mudināja Latviju piešķirt pilsonību tiem aptuveni 17 000 nepilsoņu bērnu, kas dzimuši Latvijā pēc 1991. gada. Pēc Dirjē domām, pilsonību varētu piešķirt jaundzimušajiem reizē ar reģistrāciju, ja vecāki to vēlas.

Dirjē arī aicināja Latvijas Saeimu ratificēt mazākumtautību aizsardzības konvenciju. Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Dirjē atzina, ka Francija, kuru viņa pārstāv Eiropas Parlamentārajā asamblejā, nav pat parakstījusi Mazākumtautību konvenciju un, visticamāk, to nedarīs arī nākotnē. Tādu Francijas attieksmi Dirjē skaidroja ar 1789. gada revolūcijas laikā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, kas indivīda tiesības atzīst par svarīgākām nekā nacionālo kopienu tiesības.

Dirjē apgalvoja, ka, būdama Latvijā, pārliecinājusies, ka pilsonības trūkums nepilsoņiem nerada nekādas problēmas ikdienas dzīvē. Dirjē atzina, ka lielais nepilsoņu skaits «aizmiglo Latvijas tēlu» Eiropā. «Latvija ir pelnījusi, lai novērtē to, ko šī valsts ir izdarījusi, Latvija ir valsts, kas pelnījusi lielu cieņu un daudz var dot Eiropai,» uzsvēra Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas vadītāja.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu