Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
/nginx/o/2018/07/11/8652182t1hebdc.jpg)
Pirmo publisko video zvanu trešās paaudzes mobilo sakaru tīklā veica LMT prezidents Juris Binde un «Nokia Latvija» biznesa vadītājs Latvijā Aigars Benders. LMT demonstrēja arī citus UMTS pakalpojumus: video telefoniju, interneta lapu pārlūkošanu u. c. UMTS pakalpojumu demonstrācijā lietoja testa tīklu, kuru piegādāja kompānija «Nokia». Visi tīkla elementi ļauj izmantot arī UMTS tīklu komerciālai lietošanai.
Binde nevēlējās konkretizēt, kad sāksies UMTS sakaru tīkla komerciālā darbība, kā arī precizēt tīkla pārklājuma veidošanos. Viņš tikai sacīja, ka atbilstoši saņemtās licences noteikumiem UMTS pakalpojumus sāks piedāvāt nākamgad. Binde nevarēja pateikt, cik jaunais pakalpojums maksās, jo par to domās nākamgad. Līdz ar UMTS pakalpojumu atklāšanu tuvākajā laikā varētu straujāk palielināties bezvadu interneta piekļuves vietu skaits.
LMT prezidents atzina, ka pagaidām ir grūti prognozēt populārākos un peļņu visvairāk dodošos UMTS pakalpojumus, jo tos noteiks klientu pieprasījums. «Pašlaik Latvijā potenciālo UMTS pakalpojumu klientu tirgus nav pārāk liels un piedāvātāju arī nav daudz .. taču nākotnē, kad UMTS pakalpojumu platforma būs pietiekami laba, UMTS attīstīsies ātri,» klāstīja Binde. Prognozējot UMTS pakalpojumu klientu skaitu, viņš sacīja, ka pirmajā UMTS tīkla ieviešanas posmā klientu nebūs pārāk daudz un vēl krietnu laiku GSM un UMTS tīkli pastāvēs paralēli viens otram.
Savukārt Benders pēc pirmā zvana UMTS tīklā veikšanas sacīja, ka tuvāko mēnešu laikā UMTS tīkls tiks uzlabots, lai tas varētu strādāt ar maksimālu atdevi. Benders atzina, ka pašlaik galvenie UMTS tīkla pakalpojumu attīstību bremzējošie faktori ir tālruņu ierobežotās iespējas, telefonu bateriju lietošanas laika īsums, kā arī UMTS tīkla pārklājums.
Savukārt LMT viceprezidents Andris Forstmanis teica, ka UMTS tīkla pakalpojumi lielā mērā ir atkarīgi no mobilā telefona ekrāna iespējām. Viņš piebilda, ka pašlaik ir maz tālruņu, kuros varētu izmantot visus UMTS pakalpojumus, taču prognozēja, ka tuvāko gadu laikā situācija mainīsies. «Jo plašāka būs UMTS tīkla attīstība, jo vairāk būs tālruņu, kuros varēs izmantot UMTS pakalpojumus,» sacīja Forstmanis, piebilstot, ka tāpat mainījušies tālruņi pēc tam, kad LMT sāka piedāvāt īsziņu un GPRS pakalpojumus. Taču tālruņu cenas joprojām varētu saglabāties relatīvi augstas, jo tiem ir dārgi displeji un atmiņa.
Arī Binde minēja mobilo telefonu attīstības lielo ietekmi uz UMTS tīkla pakalpojumiem, taču atzina, ka tāds Eiropas mērogam mazs mobilo sakaru operators kā LMT mobilo telefonu modeļu attīstību nevar ietekmēt. Pašlaik UMTS mobilo sakaru tīkli komerciāli darbojas deviņās pasaules valstīs, taču vēl vairākos desmitos valstu tīklu testē.
Binde atzina, ka pirmais LMT balss zvans UMTS tīklā notika jau 13. oktobrī, bet pirmais videozvans — 11. novembrī. Savukārt otrs mobilo sakaru operators «Tele2» pirmo testa zvanu UMTS sakaru tīklā veica otrdien.
Pašlaik UMTS licences ir piešķirtas abiem Latvijas mobilo sakaru operatoriem LMT un «Tele2», kas patlaban piedāvā sakarus GSM standartā. UMTS licencēs noteikts, ka uzņēmumiem tīklu jāsāk testēt ne vēlāk kā 2003. gada 31. decembrī, savukārt komerciālā darbība jāsāk ne vēlāk kā 2004. gada 31. decembrī. Tāpat abiem operatoriem līdz 2005. gada 31. decembrim jānodrošina UMTS pakalpojumu pieejamība vismaz 30% Latvijas iedzīvotāju, bet līdz 2007. gada 31. decembrim — vismaz 45% Latvijas iedzīvotāju.
«Tele2» un LMT UMTS licenču izsolē pieteicās iegādāties šīs licences par Satiksmes ministrijas piedāvāto cenu — 5,8 miljoniem latu. Savukārt uz trešā mobilo sakaru operatora UMTS un GSM paketes licenci, kuras izsoles sākumcena bija 7,6 miljoni latu, pieteikumi netika saņemti. Pašlaik valdība ir atvēlējusi naudu pētījumam par iespējām pārdot trešo licenci. UMTS licences «Tele2» un LMT ir piešķirtas līdz 2017. gada 31. decembrim.