Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Mutes dobumā, kuņģī un zarnās mīt visdažādākās baktērijas, taču katrai no tām ir sava noteikta vieta. Baktērijām ir noteikta māja — tās baktērijas, kas dzīvo tievajā zarnā, nedzīvo resnajā zarnā, un otrādi. Lai baktērijas savā mājā justos labi, jābūt noteiktai videi, zarnu saturam ar noteiktu vides reakciju jeb pH. Disbakterioze rodas, ja kāda iemesla dēļ mikroflora mainās kvalitatīvi vai kvantitatīvi. Iespējams, ka būsit novērojuši mutes dobumā sēnīti balta aplikuma veidā. Varu droši apgalvot, ka no disbakteriozes vieglākā vai smagākā formā cietis katrs no mums. Vieglākos gadījumos tā ir vēdera uzpūšanās, urkšķēšana, pilnuma sajūta, smagākos gadījumos — caureja.
Disbakteriozes biežākie cēloņi ir antibiotiku lietošana, strauja uztura maiņa, pārēšanās, kā arī vienpusīgs uzturs, hroniskas gremošanas trakta slimības (holecistīts, hepatīts, pankreatīts, kuņģa čūla, enterokolīts, kolīts) un stress. Tātad disbakteriozes gadījumā labās zarnu baktērijas tiek atstumtas malā un uzvaru sāk nelabās. Neatkarīgi no disbakteriozes cēloņa sekas vienmēr ir vienas un tās pašas. Pasliktinās gremošana, mazinās vai tiek pārtraukta B grupas vitamīnu sintēze. Ja disbakterioze netiek novērsta, veidojas vitamīnu un aminoskābju trūkums, vērojami kuņģa, zarnu un aknu darbības traucējumi, iespējami alerģiski simptomi. Dažreiz disbakterioze, ievērojot režīmu un diētu, kas satur skābpiena produktus, pāriet pati no sevis, taču visbiežāk jālieto gremošanas trakta dabisko mikrofloru saturoši preparāti.