Krievijas neizlēmība apdraud Kioto protokola nākotni

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP

Kioto protokola nākotne ir apdraudēta, jo vēl arvien nav skaidrs, vai šo dokumentu ratificēs Krievija, bažījas speciālisti. Pēc viņu vārdiem, protokolu, kura nolūks ir apturēt globālo sasilšanu, samazinot ogļskābās gāzes izplūdi atmosfērā, nebūs iespējams īstenot, ja Krievija atteiksies to ratificēt. 2001. gadā ekonomisku iemeslu dēļ no dalības protokolā atteicās ASV.

Tomēr pastāv arī iespēja, ka Krievija jau tuvākajos mēnešos pievienosies protokolam, jo Eiropas Savienība (ES) likusi lietā visu savu ietekmi, lai izdarītu spiedienu uz Krievijas valdību.

ES likusi saprast, ka palīdzēs attīstības valstīm, lai tās uzņemtos daļu atbildības par globālo sasilšanu.

Pirms Milānā gaidāmās konferences, kuras dalībnieki spriedīs par klimata pārmaiņām, ES sola piešķirt attīstības valstīm 325 miljonus eiro (215,4 miljonus latu) gadā, lai palīdzētu tām cīnīties ar globālās sasilšanas negatīvajām sekām.

Milānas konferencē apspriedīs pasākumus, kas jāīsteno attīstītajām valstīm, lai samazinātu oglekļa dioksīda izmešu daudzumu atmosfērā. Aprēķini liecina, ka līdz 2010. gadam kopējais izmešu daudzums augsti attīstītajās valstīs palielināsies par astoņiem procentiem, salīdzinot ar 2000. gadu, un par 17 procentiem, salīdzinot ar 1990. gadu.

Sagaidāms, ka konferencē sāksies arī debates par pasākumiem, kas jāīsteno protokola darbības otrajā posmā no 2012. gada. Pirmais protokola darbības posms ilgst no 2008. līdz 2012. gadam. Tajā paredzēts, ka rūpnieciski attīstītajām valstīm ogļskābās gāzes izplūde līdz 2008. vai 2012. gadam jāsamazina par 5,2 procentiem salīdzinājumā ar 1990. gadu. Zinātnieki uzskata, ka otrajā posmā izmešu daudzumu vajadzētu samazināt par 40–60 procentiem, citādi globālo sasilšanu neizdosies apstādināt.

Latvija Kioto protokolu ratificēja pērn.

Protokolu 1997. gadā parakstīja vairākums pasaules valstu, taču tā spēkā stāšanās pašlaik ir atkarīga no tā, vai šo dokumentu ratificēs Krievija.

Līgums var stāties spēkā tikai tad, kad to būs ratificējušas vismaz 55 no valstīm, kuras 1990. gadā atmosfērā izlaida vismaz 55 procentus no kopējā oglekļa dioksīda emisiju apjoma.

Siltumnīcas efektu izraisošās gāzes rodas, sadedzinot naftu, gāzi un ogles — organiskas izcelsmes kurināmo, kas veicinājis industriālo revolūciju un joprojām ir ļoti svarīga ekonomiskās labklājības sastāvdaļa.

Parakstot Kioto protokolu, Eiropas Savienības dalībvalstis apņēmās katra samazināt oglekļa dioksīda un citu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas par astoņiem procentiem. Taču ASV, kas atbildīgas par 36 procentiem no atmosfērā izmestā siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzuma, Kioto līgumam pievienoties atsakās, jo uzskata, ka tas kaitēs to ekonomikai.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu