Parādes durvis

Lūk. Tātad parādes durvīm ir uzticēts kalpot par skarbo robežšķirtni starp privāto un publiski pieejamo telpu. Par to, ka tur — aiz durvīm — ir cita realitāte, cits mikrokosms ar pavisam citiem likumiem, ne mazākās šaubas neatstāj masīvu durvju ievērojamie gabarīti un sarežģītas konfigurācijas slēdzenes.

Līdz sīkumiem pārdomātā mājas tēlā, parādes durvīm tiek uzticēta īpaša loma, padarot to par simbolisku esenci iekštelpu raksturam. Tieši tādas ir durvis, kuru radītāji izturējušies pret šo funkcionāli it kā vienkāršo konstrukciju kā pret mākslas darbu, ieliekot durvīs gan dvēseli, gan talantu. Uzmanīgam vērotājam nebūs nekādu grūtību nolasīt šo tēlaino uzrunu — jo ideja par rūpīgu noformētu ieeju, ir viena no vecākajām arhitektūrā, un ar to saistītais simbolu kopums un savukārt to nozīme iedarbojas uz mūsu, ja tā varētu izteikties, zemapziņas līmeni.

Lūk, kamdēļ no arhitektūras modes skatuves nepazūd iespaidīgi portāli, kas atgādina par vēsturiskiem stiliem (portāla tulkojums no latīņu valodas nozīmē durvis, vārti vai ieeja). Masīvas, ar pusloka formas augšējo daļu parādes durvis, neatkarīgi no tā, kādā laikmetā tapušas, vienmēr atgādinās par to prototipu — slavenajām Senās Romas triumfa arkām.

Tādas formas durvis, izvietotas fasādes centrā un harmoniski iekļaujoties svinīgā kompozīcijā, piedāvā apmeklētājam domās veikt ceļojumu vēsturē — sākot no monumentālām arkām — romiešu leģionāru triumfa lieciniecēm — līdz «dziļajiem» viduslaiku portāliem, līdz krāšņiem baroka ieejas risinājumiem, un laikmetīgiem, postmodernistiskiem citātiem. Jāpiebilst, ka klasiskas formas parādes durvis parasti tiek izmantotas, lai uzsvērtu mājokļa respektablo un solīdo raksturu.

Starp citu, to pašu var teikt par durvju izgatavošanai izmantojamiem materiāliem. Šī faktora nozīmību ir grūti novērtēt par augstu — jo parādes durvīm taču jābūt ļoti izturīgām, ilgmūžīgām, spējīgām pārciest gan salu, gan svelmi, gan augstu mitruma koncentrāciju. Augsto tehnoloģiju laikmets paralēli tradicionālajiem materiāliem — kokam un metālam — piedāvā arī īpaši apstrādātu plastiku un stiklu. Visiem šiem materiāliem piemīt sava, neapšaubāma vērtība.

Un tomēr: katrā no mums ir dzīvs konservatīvisma gars, šodien tāpat kā visos laikos cieņā ir durvis no dārgām koka šķirnēm — tādām kā riekstkoks vai sarkankoks. Elegantie toņi un neparasti skaistā «dzīvā faktūra» vienkārši nespēj nepievērst uzmanību, un pat dekoratīvi vienkāršas parādes durvis kļūst par fasādes kompozīcijas rozīnīti.

Stikls savukārt ir vienīgais materiāls, kas nonāk pretrunā ar durvju literāro zemtekstu, ļaujot sapludināt vai pilnīgi nojaukt robežas starp iekštelpu un āra telpu, bet kā demokrātisks materiāls (pēc sajūtas, ne izmaksām) ir visumā akceptējams iestādēm «aicinošās uzrunas» dēļ.