Tiesa attaisnoja viņu slepkavības izdarīšanā vainu pastiprinošos apstākļos. Apsūdzībā par terorismu prokurors Gromovam pieprasīja 12 gadu cietumsodu, par slepkavību — 10 gadu, bet par neatļautu sprāgstvielu glabāšanu — piecus gadus ieslodzījumā. Kā galīgo sodu prokurors pieprasīja 13 gadus cietumā.
Gromova advokāts Saulvedis Vārpiņš tiesu debatēs vairāk nekā divas stundas gan citēja vairākos spridzināšanas ekspertu sarakstītos darbos minētās atziņas par spridzināmo vielu raksturu un darbību, gan uz līdzpaņemtās tāfeles zīmēja situāciju skaidrojošas shēmas.
Vārpiņš sīki analizēja ķīmiskās un bioloģiskās ekspertīzes rezultātus, vairākkārt norādot uz ekspertu pieļautajām kļūdām un darba nepilnībām. Advokāts ilgi runāja arī par sprāgstvielu mikrodaļiņu izcelsmi, kuras atrada uz tiesājamā drēbēm, un nokļūšanu uz apģērba. Viņš minēja, ka daļiņas konstatētas arī uz tādiem apģērbiem, kurus Gromovs nebija valkājis, tāpēc pieļāva domu, ka apģērbs «inficēts» ar sprāgstvielas daļiņām Drošības policijā (DP), neuzmanīgi rīkojoties ar lietiskajiem pierādījumiem vai arī tīšām tās uzberot uz Gromova drēbēm.
Advokāts norādīja uz vairākām bijušās DP darbinieces Vanesas Nevarauskas pieļautajām nelikumībām un likumpārkāpumiem. «Tiesas sēdē viņa pati atzina, ka viltojusi kratīšanas protokolu, tāpat domāju, ka viltota izziņa par Gromova izskatu fotorobota izveidošanai, kā arī viltots protokols par atpazīšanu pēc fotogrāfijām,» norādīja advokāts.
Gan Vārpiņš, gan Gromovs vairākkārt norādīja uz apsūdzības galvenā liecinieka Aleksandra Buhtireva sniegto liecību nesakritībām. Gromovs sašutis dēvēja Buhtirevu par «viltus liecinieku» un aicināja tiesu saukt viņu pie kriminālatbildības par nepatiesu liecību sniegšanu.
Vārpiņš pauda uzskatu, ka Buhtirevs bijis DP slepenais aģents, kurš sniedzis nekonsekventas liecības.
Savukārt Gromovs vairākas stundas ilgajā pēdējā vārdā sīki analizēja apsūdzību un noslēgumā pieprasīja prokuroru Ivaru Vildavu, kā arī DP darbiniekus saukt pie kriminālatbildības par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonas bezdarbību. Viņš arī aicināja tiesu atbrīvot viņu tiesas zālē.
Spriedums rada haosu
Pēc sprieduma pasludināšanas tiesas zālē sākās haoss un skanēja Gromova radinieku izkliegtie sašutuma pilnie saukļi «Nost ar šādu tiesu!», «Kauns tiesai!», «Tiesa ir korumpēta!». Gromova māte ilgi un emocionāli klātesošajiem klāstīja pret tiesu vērsto kritiku, solot sūdzēties gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesai.
Arī Gromovs nepalika vienaldzīgs un pēc sprieduma nolasīšanas paziņoja tiesai, ka «spriedumu es nesaprotu. Jūs darāt kaunu visām tiesībsargājošajām instancēm».
Gromova radinieki pēc sprieduma pasludināšanas dažādi apvainoja zālē esošo Buhtirevu, kura liecības bija viens no iemesliem Gromova notiesāšanai. Savukārt Buhtirevs bija sagatavojis uzrunu žurnālistiem, kurā aicināja valsts iestādes cīnīties pret terorismu, taču atteicās izpaust jebkādu citu informāciju, jo tā esot «valsts noslēpums».
Gromova advokāts žurnālistiem teica, ka spriedumu noteikti pārsūdzēs. «Spriedums bija labs. Tiesa nepareizi atreferēja liecinieku liecības, es to skaidri zinu, jo man tās ir ierakstītas!» sacīja Vārpiņš.
Apsūdzībā par terorismu prokurors Gromovam pieprasīja 12 gadu cietumsodu, par slepkavību — 10 gadu, bet par neatļautu sprāgstvielu glabāšanu — piecu gadu ieslodzījumu. Kā galīgo sodu prokurors pieprasīja 13 gadus cietumā.
Sprādzieni universālveikalā notika 2000. gada 17. augustā, un tajos cieta 35 cilvēki, no tiem trīs guva smagus savainojumus. Viena sieviete vēlāk slimnīcā mira. Gromovu apcietināja 2001. gada 24. oktobrī. Viņš savu vainu neatzīst un norāda, ka lieta ir safabricēta.
