/nginx/o/2018/07/11/8659202t1h3643.jpg)
No Latviešu Indriķa «Livonijas hronikas» līdz mūsu dienām nonākusi ziņa par kādu neparastu notikumu (De ludo magno, qui fuit in Riga), kas norisinājies Rīgā 1206. gadā:
«Tai pašā ziemā Rīgas vidū notika brīnumjauka izrāde par praviešiem, lai pagāni no redzētā mācītos kristīgās ticības sākumus. Izrādes saturu klātesošajiem — kā jaunkristītajiem, tā pagāniem — ļoti rūpīgi izklāstīja tulks. Bet, kad Gideona bruņotie vīri cīnījās ar filistiešiem, pagāni, bīdamies, ka viņus nogalinās, metās bēgt, taču tika laipni atsaukti atpakaļ. Un tā baznīcā kādu neilgu laiku valdīja klusums un miers.
Bet šī spēle bija it kā nākotnes notikumu priekšspēle un paredzējums: šajā izrādē bija kaujas — Dāvida, Gideona un Heroda cīņas — un bija arī Vecās un Jaunās Derības mācība; un patiešām — pagāni bija jāpievērš ticībai, jo daudzos karos, kas vēl sekoja. Un viņiem ar Vecās un Jaunās Derības mācību vajadzēja paskaidrot, kā tikt pie īstā miera neseja un mūžīgas dzīvošanas.» (IX, 14).
Kāpēc gan vācu iebrucēji, tikko kaut cik nostabilizējušies iekarotajā teritorijā, pašā Rīgas centrā rīkoja teātra izrādes? Vai gribot «iezemiešiem» sagādāt mākslas baudīšanas prieku? Tomēr — nē. Krustneši centās vietējiem iedzīvotājiem (Rīgā — latviešiem un lībiešiem) uzspiest jaunu ticību šādā uzskatāmā — reliģiskas izrādes — mistērijas veidā, ieskaidrojot kristietisma pamatpostulātus. Kā jau minēts, Rīgas pagāniem izrādīja populāru Bībeles sižetu, kurā bija attēloti:
Gideons — izraēliešu varonis, kas sakāva midiešus (Soģa grāmata, 6),
filistieši — Palestīnas iedzīvotāji, kas 12. gs. pirms Kristus dzimšanas apdzīvoja Vidusjūras austrumu piekrasti un bieži karoja ar saviem kaimiņiem izraēliešiem (1. Samuēla grāmata, 4),
Dāvids — izraēliešu valdnieks (1004–965. g. pr. Kr.) laikā, kad Jeruzaleme kļuva par valsts galvaspilsētu,
Herods l (ap 73–3. g. pr. Kr), idumietis, kurš izveidoja Jeruzalemi par spožu rezidenci. Iespējams, ka šī izrāde notika tā laika Rīgas tirgus laukumā, kas atradās pie bīskapa pils un ordeņa sētas, starp tagadējo Pētera baznīcu un agrāko Jura baznīcu.
Turpmāk vēl