Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Universitāšu studenti arvien mazāk zina vispārējo informāciju, kas neietilpst viņu studiju sfērā, taču to kompensē ar precīzām zināšanām, kā atrast avotus internetā, liecina Dānijā veikts pētījums. Tāda pati tendence ir vērojama arī Norvēģijā, vēsta laikraksts «Aftenposten».
Dānijas laikraksta «Jyllands-Posten» veiktais pētījums parādīja, ka universitāšu studenti apjūk, kad viņiem tiek uzdoti jautājumi, lai pārbaudītu viņu vispārējās zināšanas.
40 procenti studentu nevarēja atbildēt, kurš ir gleznas «Mona Līza» autors, un 85 procenti nevarēja nosaukt Norvēģijas premjerministra vārdu.
Oslo universitātes pedagoģijas profesors Knuts Tveits sacīja, ka tāda pati tendence pastāv Norvēģijā.
«Es redzu, ka maniem studentiem nav tā paša pamata, lai saskatītu vēsturiskās saistības. Bez fundamentālām zināšanām studentiem ir tendence uzskatīt, ka viņi ir atklājuši kaut ko jaunu, kad uzduras nezināmai idejai, taču bieži vien tie ir tikai jauni nosaukumi parādībām, kas zināmas citādos apstākļos senākos laikos,» sacīja Tveits.
«Šādas zināšanas ir saistītas ar vispārēju uztveri, kad cilvēks var saprast, par ko ir normāla saruna,» viņš sacīja.
Tveits arī atzina, ka studentiem mūsdienās ir jaunas spējas, un tās rodas no viņu precīzajām zināšanām ātri atrast vajadzīgo informāciju.
«Spriešana ir daudz svarīgāka nekā konkrēti fakti. Jūs varat zināt problēmas būtību, nezinot vārdus,» sacīja socioloģijas studente Ingri Litleskare.