/nginx/o/2018/07/11/8662086t1hbeb1.jpg)
Aptaujas «Muzikālā banka» rezultātus var vērtēt kā pārsteidzošus vai varbūt tomēr likumsakarīgus, taču viens gan šajā lietā priecē — latviešu mūzikas cienītāji pierādījuši, ka nav muļķi, par kādiem tos bieži vien mēģina padarīt muzikālās masu produkcijas štancētāji. Latvieši kļūst muzikāli izglītotāki.
Ja kādreiz «Latvijas Radio 2» tika uzskatīta kā šlāgermūzikas citadele, tad «Muzikālās bankas» finālā iekļuvušās dziesmas uzskatāmi demonstrē, ka šlāgerīši latvju tautai varbūt tīk, kaut kad pasēžot pie alus glāzes vai vēlākā vakara stundā lokot kājas zaļumbaļļu plačos, taču pie daudzmaz nopietnām balvām tiem vairs netikt. Arī apmātības zvīņas no klausītāju acīm, tas ir, ausīm, ir nokritušas, un «Prāta vētrai», kurai vēl pavisam nesen droši varēja dot galveno balvu jebkurā aptaujā, konkursā vai topā pat bez piedalīšanās, vismaz lokālā mērogā sāk just konkurentu elpu pakausī.
Kā vērtēt «Muzikālās bankas» rezultātus? Kā visnotaļ iepriecinošus. Tiesa, «Z-Scars» pirmā vieta šai grupai varētu būt neliels avanss, taču ar savu patiesumu un demokrātismu attiecībā pret publiku (tieši ar tiem trumpjiem, ar kuriem savulaik popularitāti iemantoja tagad krietni nepieejamākā «Prāta vētra») Andra Kiviča komanda spēji ielauzusies latvju poproka elitē.
Arī «prātvētrinieki» nepalika bešā, un, protams, «Plaukstas lieluma pavasaris» ierindošana otrajā vietā būtu teicams panākums jebkurai grupai, tikai ne «Prāta vētrai» un tikai ne Latvijā. Pārsteidzošāka ir pašlaik topā esošās «Es gribu» ierindošana tikai desmitajā vietā, bet pavisam neizprotama ir dziesmas «Colder» atstāšana aiz labāko divdesmitnieka. It kā jau angliski dziedātie gabali «Muzikālajā bankā» tradicionāli neieņem augstas vietas, taču tādā gadījumā nav skaidrs, kā līdz astotajai vietai ar «Just For You» izdevās pacelties jaunuļiem Donam & Lily.
Taču vēl interesantāka ir Liepājas roka pārstāvja Fēliksa Ķiģeļa trešā vieta, aiz sevis atstājot pat Vidzemes atbalstīto grupu «Tranzīts», kas vienīgā šajā aptaujā vēl tur augstu šlāgermūzikas karogu (šlāgerim šī grupa tomēr ir tuvāk nekā deju mūzikai).
Tas tikai liecina, ka nevajag akli ieciklēties tikai uz lielāko radiostaciju, piemēram, «Radio SWH», topu rezultātiem, jo dziesma «Es tev lūdzu» minētās radiostacijas rotācijā nemaz nav pabijusi. Toties tā guvusi labus panākumus reģionālo radiostaciju topos (it īpaši to esot atbalstījuši jēkabpilieši, — tā vismaz stāstīja pats Fēlikss), un Latvijā, par laimi, sen vairs nav tikai viens «Latvijas Radio», kas varēja monopolizēt muzikālās gaumes veidošanu.
Par pašu pasākuma norisi gan šoreiz negribētos izteikties. Nē, nebija jau tik slikti, tomēr noslēguma koncerta režija un abu tā vadītāju darbošanās stils uzdzina šermuļus: vai nu vajadzēja atturēties trīs stundu ar asti garajā šovā realizēt senilas idejas, vai arī pasākuma vadīšanu uzticēt profesionāliem izklaides žanra pārstāvjiem. Nu jā, bet kritizēt ir viegli, ej un izdari pats…
Līdz nākamajai mūzikas cienītāju gaumes pārbaudei atlicis gaidīt mazliet vairāk par mēnesi, kad turpat Ventspilī notiks Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālās atlases fināls. Arī tur būs interesanti, par intrigu jau parūpējušies ārzemju žūrija un mūsu Ūdrītis, aiz finālistu borta atstājot virkni šī konkursa veterānu un veselu lēveni «fabrikantu».
Rodas cerīgas domas, ka šogad Eiropa no mūsu zemes varētu sagaidīt kādu šokējošu pārsteigumu, ierasti saldeno eiromeldiņu vietā no Turcijas skatuves ar birku «Made in Latvia» izdzirdot, piemēram, latviskos Fominu un Kleinu, rokerīgo Medru ar tēva Johnny Salamander stūrēto brigādi vai — kāpēc gan ne? — labvēlīgos puišus no «Z-Scars». Nākamreiz zinās, kā piesmiet mūsu balti tērpto, eiropeisko «marsiešu» trijotni…