Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/11/8662236t1h6f1f.jpg)
Uz ūdens, zemes vai gaisā. Kur tikai mīļie, labie seksa vietu kolekcionāri nemēģina īstenot savus plānus. Īsteni apkārtnes atklājēji.
Kāds paziņa, plašā pasākumā savācis ap sevi domubiedrus, klusā balsī paziņoja, ka pagājušā nedēļā esot izmēģinājis seksu mašīnā biroja stāvvietā tieši pretī biroja logiem. Baisi jau esot bijis, bet tāda izdevība!
Pārējie tikai iesvilpās, jo, iedomājoties vien, aina liekas bezgala intriģējoša: četras savā starpā savijušās kājas gar priekšējo stiklu. No skaļās elpas aizsvīdušie mašīnas logi, plaukstas nospiedumi uz miklā stikla…
«Laimīgais…» tā noteica viens no klausītājiem. Vēl viņš pavaicāja stāstniekam, vai tas atceras visas tās vietas, kur mēģinājis mīlēties.
Nu, darbiņa darītājs atcerējās gan. Mirkli pašūpojies uz pirkstgaliem, atzinās, ka tas dodot īpašu baudu. Tad, pametis skatienu, vai viņa Ivetiņa nav iznākusi uz balkona atrādīt sevi puišiem, turpināja runāt: «Jo neiedomājamāka vieta, jo augstākā bauda garantēta.»
Pārējie tik šūpoja galvas un ņurrāja. Šī ir tā reize, kad vārdi ir lieki. Mjā, kas tur daudz ko runāt.
Vienam no viņiem visu laiku likās, ka viņš ir izteikti kreatīvs, jo sekss uz guļamistabas palodzes ir licies kā no Holivudas kino. Tas nekas, ka 6 gadus pēc kārtas. No sērijas — tikšanās vietu mainīt nedrīkst. Un pie tam katru reizi viņš juties kā seksa gigants. Bet te viens ņem un izstāsta tādas lietas!
Starp regulārajām, paša gultā pārlaistajām naktīm misionāru pozā noteikti jābūt arī seksam neparastā vietā.
Bet kā to visu var izdomāt? Laikam visu laiku jāpatur prātā doma, vai tikai šeit nevarētu pamēģināt seksu. Piemēram, ej pa ielu, vēro Rīgu rudenī un tajā pašā laikā — jāmeklē iespējas. Ugunsdzēsēju trepes. O, jā! Un tu jau stādies priekšā, kā Ivetiņa, ieķērusies metāla margās, kājas pašāvusi uz visām debess pusēm, mēģina balansēt starp tavām kājām…
Droši vien grandioza sajūta. Pirmkārt, jau tāpēc, ka apgūta vēl viena vieta. Gandarījums, ka savu kolekciju papildini ar jaunu vietas nosaukumu. Tā teikt, vēl viens ķeksītis pierakstos.
Otrkārt, šīs ugunsdzēsēju trepes ir iemarķētas. Tās kaut kādā nozīmē vienmēr būs tavas uz visiem laikiem.
Nu, protams, arī izturību nevar aizmirst, pierādījums, ka tava fiziskā sagatavotība joprojām ir augstā līmenī. Visu cieņu trenažieru zāles trenerītei!
Arī tas, ka ideju līmenī esi aizsteidzies citiem priekšā. Arī neatkarība ir svarīgs aspekts. Gribu uz trepēm, gribu pagrabā. Varu jūnijā, kad metāla margas siltākās, bet, ja vēlos, varu TO izdarīt decembrī. Vienā rindā ar pirmajām lāstekām.
Gribasspēkam arī jābūt. Aprīļa novakarē, jūras malā uz mašīnas pārsega vai kādā rudens pievakarē stāvus starp metāla cisternām, kur naftu glabā…
Nu, būsim godīgi, ne vienmēr ir vēlme ģērbties plikam. Salst atkailinātās ķermeņa daļas, nogurst kājas, rokas. Jārēķinās ar traumām. Mugurā iespiedušies čiekuri, nobrāzumi uz elkoņiem un ceļgaliem, siens ausīs… Arī izdevumi ir lieli, jo reizēm uz iekāroto vietu jābrauc simtiem kilometru.
Nu, partneris ir vajadzīgs — par tik, par cik. Galvenais, lai ir atbalstošs. Ko darīsi, ja uzkāpis skatu torņa pašā augšā un jau sācis priekšspēli, bet tava meitene pār plecu ierauga Latvijas āres. Un vairs nav ne lūdzama domāt par mērķi, kāpēc tu viņu aicināji te uzkāpt. Vai tiešām viņa iedomājas, ka egļu galotnes saulrietā ir tas, kāpēc viņš dzīvo uz šīs pasaules?
Taču, ja partneris ir saprotošs, tad viss notiek pēc plāna. Visā šajā pasākumā tomēr galvenais ir tas, ka ES vadu šo procesu. Es esmu tas, kurš apkopo un glabā visu informāciju.
Un kāda tur starpība, 90. kokā izgrebtais pasaules valstu galvaspilsētu ģerbonis vai jauna seksa vieta. Jo uzskaites sistēma ir līdzīga: kur, kad un cik daudz objektu ir tavā kolekcijā. Tie ir galvenie jautājumi visiem kolekcionāriem.