Lai uzlabotu demogrāfisko situāciju valstī un veicinātu dzimstību, ar 2005. gadu plānots palielināt valsts sociālos pabalstus ģimenēm pēc bērna piedzimšanas.
Darba grupa, kas tika izveidota, lai izstrādātu koncepciju par ikmēneša atbalstu ģimenēm, kurās piedzimis bērns, tajā paredzējusi divus variantus.
Pirmais variants paredz bērna piedzimšanas pabalsta paaugstināšanu līdz tādam apmēram, kas atbilst zīdaiņa pūriņa vērtībai faktiskajās cenās naudas izteiksmē — 296 latiem. Paredzēta arī bērna kopšanas pabalsta paaugstināšana personām, kas kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam. Pabalsts tiktu noteikts 150% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas, 2005. gadā sasniedzot 135 latus mēnesī.
Savukārt personām, kuras kopj bērnu vecumā no gada līdz diviem gadiem, pabalstu plānots palielināt līdz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas 50% apmēram — 2005. gadā tas būtu 45 lati mēnesī. Vienlaikus paredzēts noteikt, ka bērna kopšanas pabalsts pārskatāms atbilstoši minimālās mēnešalgas pieaugumam valstī.
Ja tiks akceptēts koncepcijas pirmais variants, 2005. gadā būs vajadzīgs papildu finansējums 30,8 miljonu latu apmērā, tajā skaitā bērna piedzimšanas pabalstam — 2,4 miljoni latu, bērna kopšanas pabalstam — 28,4 miljoni latu.
Arī otrajā variantā paredz bērna piedzimšanas pabalsta paaugstināšanos
Koncepcijas otrs variants arī paredz bērna piedzimšanas pabalsta paaugstināšanu līdz 296 latiem. Savukārt bērna kopšanas pabalsts varētu tikt paaugstināts personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam un ir nodarbinātas. Šīm personām pabalsts tiktu palielināts līdz vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas apmēram, pabalstu aprēķinot no iepriekšējo 12 mēnešu pirms bērna piedzimšanas vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas.
Personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz gadam un nav nodarbinātas, pabalstu plānots palielināt līdz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēram — 2005. gadā tie būtu 90 lati mēnesī. Personām, kuras kopj bērnu vecumā no 1,5 līdz diviem gadiem — līdz 30 latiem mēnesī. Vienlaikus paredzēts noteikt, ka bērna kopšanas pabalsta apmērs pārskatāms atbilstoši minimālās mēnešalgas pieaugumam valstī.
Ja tiktu akceptēts otrs variants, 2005. gadā būtu papildus vajadzīgi 34,2 miljoni latu, tajā skaitā bērna piedzimšanas pabalstam — 2,4 miljoni latu, bērna kopšanas pabalstam — 31,8 miljoni latu.
Darba grupa atbalsta pirmo variantu
Darba grupa atbalsta koncepcijas pirmo variantu, jo tas veicināšot dzimstību visās sociālajās grupās, vienlaikus saglabājot arī sociālās vienlīdzības un taisnīguma principu. Par otrā varianta trūkumu tiek uzskatīta bērnu kopšanas pabalsta administrēšanas izdevumu vairākkārtēja palielināšanās, turklāt tas vēl vairāk padziļinātu ģimeņu ar bērniem sociālo noslāņošanos.
Vienlaikus darba grupa nonākusi pie secinājuma, ka nemaz nav vajadzīga koncepcija noteikt tikai lielāku valsts pabalstu ģimenēm pēc bērna piedzimšanas. Darba grupa domā, ka šis jautājums risināms, veicot attiecīgus grozījumus spēkā esošajos normatīvajos aktos, kas nosaka bērna piedzimšanas pabalsta un bērna kopšanas pabalsta apmēru.
Ministru prezidents Einars Repše uzdeva Labklājības ministrijai izstrādāt koncepciju kopīgi ar Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātu un Finanšu ministriju. Izveidotajā darba grupā ir iekļauti arī pārstāvji no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, kā arī no ANO Attīstības programmas (UNDP) pastāvīgās pārstāvniecības un «Sorosa fonda-Latvija».
Pašreizējā situācija
Patlaban ģimeņu atbalstam tiek nodrošināts vienreizējs bērna piedzimšanas pabalsts 98 latu apmērā un divkāršā apmērā — 196 lati, ja māmiņa stājusies ārsta uzskaitē līdz 12. grūtniecības nedēļai.
Ik mēnesi vecāki var saņemt bērna kopšanas pabalstu par bērnu vecumā līdz 1,5 gadiem kopšanu — 30 latu mēnesī, kā arī par bērnu vecumā no 1,5 līdz 2 gadiem kopšanu — 7,50 latu.
Ģimenes valsts pabalsta apmērs ir: par pirmo bērnu — seši lati, par otro bērnu ģimenē — 7,20 latu, par trešo bērnu — 9,60 latu, par ceturto un nākamajiem bērniem — 10,80 latu mēnesī.
Maternitātes pabalstu piešķir par grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku — 56 dienas pirms un 56 dienas pēc bērna piedzimšanas, šīs dienas summējot. Ja sieviete stājusies uzskaitē līdz 12. grūtniecības nedēļai, laika periods tiek pagarināts līdz 70 dienām.
Gadījumos, kad piedzimuši divi vai vairāk bērnu vai arī māmiņai dzemdībās radušies īpaši sarežģījumi, pēcdzemdību periods tiek pagarināts līdz 70 dienām. Maternitātes pabalsta apmērs ir atkarīgs no māmiņas vidējās algas, no kuras tiek veiktas sociālās iemaksas.